Advokāts: ģenerālprokurora protests kokrūpnieku lietā izvēlēts nepareizi un pārvērsts par PR gājienu
Zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns kritizē ģenerālprokurora izvēlēto tiesisko instrumentu kokrūpnieku lietā, norādot, ka protests pret jau izpildītiem valdības lēmumiem nav bijis piemērots līdzeklis. Pēc Ministru kabineta atteikuma izpildīt protestu ģenerālprokurors vērsies Satversmes tiesā.
Kokrūpnieku lietā, kur tiek vērtēta zāģbaļķu cenu korekcija ilgtermiņa līgumos ar kokrūpniecības uzņēmumiem, zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns publicējis kritisku vērtējumu par ģenerālprokurora Armīna Meistera rīcību.
- gada 16. jūnijā ģenerālprokurors iesniedza Ministru kabinetam protestu, prasot no izdošanas brīža atcelt divus 2023. un 2024. gada protokollēmumus, ar kuriem tika pieļauta zāģbaļķu cenu korekcija līgumos ar AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) sadarbības partneriem. Prokuratūra uzskata, ka lēmumi bijuši prettiesiski un ka to rezultātā LVM zaudējis desmitiem miljonu eiro.
Protests pret jau izpildītu lēmumu
Dzanuškāns norāda, ka prokurora protests pēc būtības nav tiesas spriedums, bet gan aicinājums institūcijai pašai novērst pārkāpumu. Problēma esot tā, ka strīdīgie lēmumi jau ir izpildīti — LVM saskaņā ar prokuratūras aprēķiniem zaudējis 7,44 miljonus eiro 2024. gada pirmajā ceturksnī, vēl 29,63 miljonus eiro turpmāko lēmumu dēļ, kā arī 12,28 miljonus eiro sakarā ar 2025. gada martā grozītiem līgumiem. Tā kā lēmumu sekas jau iestājušās, vienkārša to atcelšana faktiski neko nemainot — nepieciešams atrisināt arī visas no tiem izrietošās tiesiskās un ekonomiskās sekas.
Tieši šī iemesla dēļ, pēc advokāta domām, Ministru prezidenta Andra Kulberga nostāja, ka valdība nevar vienkārši atcelt jau izpildītu lēmumu, nav bijusi juridiski nepamatota.
Lieta nonāk Satversmes tiesā
Pēc valdības atteikuma izpildīt protestu ģenerālprokurors 20. augustā vērsās Satversmes tiesā, lūdzot atzīt abus protokollēmuma punktus par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. Dzanuškāns uzsver, ka joprojām paliek neskaidrs, kā tiesas nolēmums ietekmēs jau noslēgtos un grozītos līgumus un uzņēmumu gūto ekonomisko labumu.
Advokāts arī pauž bažas par ģenerālprokurora publisko komunikāciju, uzskatot, ka robeža starp sabiedrības informēšanu un juridisku darbību izmantošanu kā PR instrumentu lietā kļuvusi neskaidra. Viņš atgādina, ka Valsts kontrole lēsusi LVM ieņēmumu samazinājumu ap 49,4 miljoniem eiro, un ka prokuratūra 2026. gada martā par šo situāciju sākusi kriminālprocesu.
/nginx/o/2026/08/23/17873355t1h9d4e.jpg)
