Advokāts: pēc CSDD datu noplūdes morālo kaitējumu naudā novērtēt būs sarežģīti

Pēc augustā notikušā kiberuzbrukuma CSDD, kurā tika iegūti aptuveni 1,2 miljonu fizisku personu un 200 000 juridisko personu dati, arvien vairāk cilvēku vaicā, kā novērtēt tiem nodarīto kaitējumu. Raidījumā "Naudas cena" zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš skaidroja, ka pati datu noplūde vēl automātiski nenozīmē tiesības uz konkrētu kompensāciju.

Trīs apstākļi, kas jāpierāda

Pēc Vārpiņa teiktā, lai prasītu atlīdzību par morālo kaitējumu, vispirms jākonstatē pārkāpums, piemēram, datu aizsardzības prasību neievērošana. Otrkārt, jāpierāda cēloņsakarība starp šo pārkāpumu un cilvēkam nodarīto kaitējumu – piemēram, bezmiegu vai citus pārdzīvojumus. Treškārt un visgrūtāk – jānosaka, cik smags ir kaitējums un kā to izteikt naudā, jo šajā ziņā amplitūda esot ļoti plaša.

Advokāts minēja arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, kas paredz dažādus atlīdzinājuma veidus – no atvainošanās līdz naudas kompensācijai. Mazāka kaitējuma gadījumā atlīdzība varētu būt līdz 7000 eiro, bet nopietnāka kaitējuma gadījumā – līdz 10 000 eiro. Tomēr konkrētajā CSDD gadījumā pagaidām esot ļoti grūti prognozēt, kā tiks vērtēti prasījumi. Vārpiņš atgādināja arī par agrāku lietu, kad par datu izmantošanu prasīti 3900 eiro, taču process beidzās ar atvainošanos.

Gaida Datu valsts inspekcijas lēmumu

CSDD Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters norādīja, ka direkcija saņēmusi aptuveni 2500 pieprasījumu par kompensācijām, visbiežāk pieprasot ap 10 000 eiro. Viņš uzsvēra, ka kompensāciju izmaksa būs atkarīga no Datu valsts inspekcijas lēmuma par CSDD atbildību, un pašlaik prasīt kompensāciju esot pāragri.

Par notikušo sākta gan Satiksmes ministrijas ierosināta dienesta izmeklēšana, kurā tiks vērtēts arī CSDD līgums ar "Tet" par kiberdrošību, gan Ģenerālprokuratūras pārbaude, gan Valsts policijas kriminālprocess. Amatu atstāja gan CSDD valde, gan padome.