Advokāts: valsts nodevēja jēdziens juridiski nav korekts, sodi par noziegumiem pret valsti ir bargi

Latvijas valsts svētku priekšvakarā, kad sabiedrībā aktualizējas patriotisms un Krievijas karš Ukrainā atgādina par valsts brīvības cenu, zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns skaidro, kur beidzas atšķirīgs viedoklis un sākas noziegums pret Latvijas valsti. Viņa skaidrojumu publicējis laikraksts „Latvijas Avīze”.

Pēc advokāta teiktā, publiskajā telpā bieži lietotie jēdzieni „valsts ienaidnieks” vai „valsts nodevējs” juridiski nav korekti. Krimināllikums paredz konkrētus nodarījumus, piemēram, spiegošanu un palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā. Lai cilvēku saukātu pie atbildības, nepieciešama likumā aprakstīta darbība un pierādīta vaina.

Bargi sodi

Krimināllikums par spiegošanu paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, bet atsevišķos gadījumos par valsts noslēpuma nodošanu ārvalstij – līdz divdesmit gadiem. Advokāts min pēdējo gadu piemērus: Latvijas pilsonim par spiegošanu Krievijas militārā izlūkdienesta interesēs piespriesti pieci gadi un seši mēneši cietumā, bet cits cilvēks par aicinājuma vākt līdzekļus Krievijas karavīriem pārpublicēšanu saņēmis divu gadu cietumsodu. Dzanuškāns pieminēja arī medijos plaši apspriesto lietu par aptuveni 42 eiro pārskaitījumu Krievijas armijas vajadzībām, uzsverot, ka krimināltiesībās izšķirošs ir mērķis un nodoms, nevis summas apmērs.

Kritika nav noziegums

Advokāts norāda, ka demokrātiskā valstī cilvēkiem ir tiesības kritizēt valdību, ministrus, prezidentu, parlamentu un valsts politiku, un tas viņus nepadara par valsts ienaidniekiem. Viņš atgādina, ka nodevības vērtējums vēsturē mainās: padomju režīms par „dzimtenes nodevību” sodīja cilvēkus, kurus Latvijas valsts šodien atzinusi par nepamatoti represētiem un reabilitējusi.

Dzanuškāns uzskata, ka valstij ir tiesības un pienākums cīnīties ar spiegošanu, ārvalstu specdienestu darbību un militāru atbalstu agresorvalstij, taču valsts drošību nedrīkst jaukt ar lojalitāti konkrētai valdībai. Viņa ieskatā juridiskais jautājums ir nevis tas, vai cilvēks ir lojāls varai, bet gan tas, kādu Krimināllikumā aizliegtu darbību viņš izdarījis un vai tas pierādīts tiesā.