AfD triumfs Saksijā-Anhaltē liek pārvērtēt galēji labējo stratēģiju Eiropā

Vācijas galēji labējās partijas Alternative für Deutschland (AfD) pārliecinošā uzvara pagājušajā nedēļā notikušajās Saksijas-Anhaltes federālās zemes vēlēšanās izaicina ierasto priekšstatu, ka populistiskām partijām jāmērenojas, lai iegūtu varu. Partija saņēma 44% balsu, nemazinot, bet gan pastiprinot anti-imigrācijas un anti-islāma retoriku, kā arī proreisisku nostāju.

Tas kontrastē ar ceļu, ko izvēlējušās citas Eiropas galēji labējās partijas — Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Francijas Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna abas ir pakāpeniski tuvinājušās politiskajam centram, tostarp jautājumos par ES un NATO, kā arī distancējoties no Krievijas pēc tās iebrukuma Ukrainā.

AfD panākumi rezonē ārpus Vācijas robežām laikā, kad galēji labējie spēki uzrāda spēcīgus aptauju rezultātus pirms gaidāmajām vēlēšanām Zviedrijā, Francijā, Spānijā, Polijā un Itālijā. Portugāles ultranacionālistiskās kustības Reconquista līderis Afonso Gonsalvess (Afonso Gonçalves) uzvaru nosauca par pierādījumu, ka nacionālistiska politika ir tieši tas, kas nepieciešams vēlēšanu uzvarai. Arī ASV prezidents Donalds Tramps publiski atzinīgi novērtēja rezultātu savā platformā Truth Social.

Tikmēr Meloni un Lepēna no komentāriem atturējās. Šķelšanās starp AfD un citām galēji labējām partijām nav jauna — Francijas Nacionālā apvienība 2024. gadā pārtrauca sadarbību ar AfD pēc partijas pārstāvju izteikumiem, kas mazināja nacistiskās SS organizācijas locekļu vainu.

AfD panākumus saistībā daļēji nodrošinājuši tās radikālākie pārstāvji, tostarp Saksijas-Anhaltes partijas līderis Ulrihs Zīgmunds (Ulrich Siegmund), kurš 2024. gadā piedalījās slēgtā sanāksmē Potsdamā par migrantu masveida deportācijas plāniem. Partija atbalsta tā saukto "remigrāciju" — finansiālus stimulus migrantiem atgriezties izcelsmes valstīs.

Tomēr eksperti brīdina, ka radikālā stratēģija var nenodrošināt panākumus valsts mērogā — Vācijas galvenās partijas ir apņēmušās neveidot koalīciju ar AfD, kas jau apgrūtina valdības veidošanu Saksijā-Anhaltē. Turklāt vēsture rāda, ka nonākot pie faktiskas varas, populistiskām partijām bieži neizdodas izpildīt solījumus, kā to pieredzējis Ungārijas bijušais premjers Viktors Orbāns.