Āfrikas gados vecie autokrāti dara visu, lai noturētu varu
Vairāki Āfrikas ilggadēji valdošie prezidenti šogad ir spēruši jaunus soļus, lai nostiprinātu savu varu vai sagatavotu varas nodošanu ģimenes lokā. Analītiķi brīdina, ka nenoteiktība par pēctecību var novest pie iekšējiem konfliktiem un pat apvērsumiem.
Vairāki Āfrikas valstu vadītāji, kuri pie varas atrodas jau desmitiem gadu, 2025. gadā ir aktīvi rīkojušies, lai saglabātu kontroli pār valsti, liecina Deutsche Welle apkopotā informācija.
Kamerūna un Uganda
Kamerūnas prezidents Pols Bija, kurš valsti vada kopš 1982. gada, šogad uzsāka jau astoto pilnvaru termiņu, kam būtu jāilgst līdz 2032. gadam — laikam, kad viņam būtu jau 100 gadu. 93 gadus vecais valstsvīrs jau divarpus mēnešus uzturas Ženēvā, tomēr turpina parakstīt dekrētus un pieņemt lēmumus par amatpersonu iecelšanu. Viceprezidenta amats joprojām nav aizpildīts. Eksperti norāda, ka, lai gan Bijas izveidotais lojālo sabiedroto tīkls nodrošina valdības nepārtrauktību, starp iespējamajiem pēctečiem var izvērsties sāncensība, kas var novest pat līdz militāram apvērsumam.
Savukārt Ugandas prezidents Joveri Museveni, kas valsti vada kopš 1986. gada, nesen sācis kārtējo pilnvaru termiņu. Arvien lielāku publicitāti gūst viņa dēls Muhūzi Kainerugaba, kas vada armiju un jūlijā lika slēgt vairākus medijus. Novērotāji to vērtē kā pazīmi, ka notiek varas nodošana ģimenes lokā — līdzīgi kā jau gadiem notiek Ekvatoriālajā Gvinejā, kur prezidenta Teodoro Obianga Ngemas dēls kopš 2016. gada ir pirmais viceprezidents un kontrolē armiju.
Konstitucionālas izmaiņas
Zimbabvē šogad parlaments apstiprināja konstitūcijas grozījumus, kas pagarina gan parlamenta, gan prezidenta pilnvaru termiņu no pieciem uz septiņiem gadiem un turpmāk paredz, ka prezidentu tiešā vēlēšanā vairs neizvēlēsies tauta, bet gan parlaments, kurā dominē valdošā partija ZANU-PF. Jūlijā prezidents Emersons Mnangagva grozīto konstitūciju parakstīja, taču opozīcija uzstāj, ka jārīko referendums.
Saskaņā ar analītiķu vērtējumu, līdzīgas tendences — konstitūcijas izmaiņas varas nostiprināšanai — pēdējos gados vērojamas arī Togo un Kotdivuārā, bet Senegālā par iespējamiem grozījumiem šobrīd tiek diskutēts. Eksperti uzsver, ka institūciju vājināšana, lai indivīdi noturētos pie varas, nav tikai Āfrikas, bet gan globāla problēma.
