airBaltic glābšanas plāns: valsts ietekme uzņēmumā samazināsies
Saeimas atbalstītais airBaltic finanšu stabilizācijas plāns paredz parādu pārstrukturēšanu un jaunu 225 miljonu eiro aizdevumu, kā rezultātā valsts un Lufthansa daļa aviokompānijā sarusies. TV3 raidījums "Nekā personīga" vēsta, ka valstij nākotnē, iespējams, būs jāiegulda papildu līdzekļi, lai saglabātu ietekmi.
/nginx/o/2025/04/08/16762951t1ha8c1.jpg)
Saeimā atbalstītais airBaltic finanšu stabilizācijas plāns paredz apjomīgu uzņēmuma parādu restrukturizāciju, kā arī jauna 225 miljonu eiro aizņēmuma piesaisti. Par to svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Vecās obligācijas kļūs par akcijām
Viens no plāna galvenajiem elementiem ir esošo obligāciju konvertēšana akcijās. Šī procesa rezultātā mainīsies uzņēmuma īpašnieku struktūra — gan Latvijas valsts, gan Vācijas aviokompānijas Lufthansa pašreizējā kapitāldaļa airBaltic tiks atšķaidīta un kļūs mazāka nekā līdz šim.
Nepieciešami papildu ieguldījumi
Raidījums norāda, ka pēc plānotās jaunās akciju emisijas valstij, visticamāk, nāksies ieguldīt uzņēmumā vēl papildu finanšu līdzekļus, ja tā vēlēsies saglabāt būtisku ietekmi lēmumu pieņemšanā par airBaltic nākotni. Tas nozīmē, ka stabilizācijas process var prasīt no valsts budžeta lielākus izdevumus, nekā sākotnēji varēja šķist.
Plāns kopumā liecina, ka, lai gan airBaltic finanšu situācija tiek risināta ar parādu pārstrukturēšanu un jaunu aizņēmumu, process vienlaikus maina spēka samēru starp uzņēmuma līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem.
