Aizsardzības industrijas pārstāvis: Latvijai jāvēršas uz pretdronu sistēmām, nevis lētu dronu ražošanu
Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražotāju asociācijas SAPRA valdes priekšsēdētājs Edgars Zandmanis žurnālā Ir ierosina Latvijai attīstīt pretdronu sistēmas un izmantot Sēlijas poligona priekšrocības. Viņaprāt, tas var veicināt ekonomiku un militāro industriju.
Noklīdušie droni Baltijas gaisa telpā un citviet Eiropā ir signāls, ka gaisa telpas aizsardzība kļūst par steidzamu drošības jautājumu. Šādu viedokli žurnāla Ir komentārā pauž Edgars Zandmanis, Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražotāju asociācijas (SAPRA) valdes priekšsēdētājs. Viņš uzskata, ka Latvijai jāstiprina nacionālās aizsardzības spējas un jāiegulda pretdronu sistēmās, jo tas varētu dot impulsu arī valsts ekonomikai un militārajai rūpniecībai.
Nišas, nevis masveida dronu ražošana
Zandmanis norāda, ka dronu ražošanas pirmais vilnis, kad entuziasti ar 3D printeri un Ķīnā ražotām sastāvdaļām paši būvēja lidaparātus, ir beidzies. Ukrainas kara pieredze, viņaprāt, rāda, ka tehnoloģijas novecojas dažu mēnešu laikā. Tāpēc Latvijas iespēja esot tehnoloģiski ietilpīgās nišās: pretdronu sistēmās, fotonikā un optoelektronikā.
Pēc viņa teiktā, efektīva sistēma dronu pamana vēl pirms robežas šķērsošanas, nosaka tā veidu un pēc tam neitralizē, bloķējot signālu vai notriecot. Tam vajadzīgas optisko, termālo, fotonikas un akustisko sensoru kombinācijas, ko Latvijā jau ražo. Pieprasījums pēc šādām sistēmām, pēc autora domām, augs arī civilajā sektorā, piemēram, infrastruktūras, rūpnīcu un privāto īpašumu aizsardzībai.
Sēlijas poligons un sadarbība
Latvijas priekšrocību Zandmanis saskata Sēlijas poligonā. Viņš apgalvo, ka Vācijā uzņēmumi atļauju testēšanai gaida pusgadu līdz gadu, bet Latvijā ciklu no idejas līdz izmēģinājumiem var noorganizēt operatīvi, un karavīri sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti.
Viņš min, ka aptuveni 2000 Latvijas uzņēmumu varētu iesaistīties aizsardzības industrijas piegādes ķēdēs. Kā piemēru viņš nosauc kopuzņēmumu „Baltic Photonics”, kas apvieno vācu tehnoloģijas un grieķu galaproduktu, bet galvenās komponentes ražo Latvijā. SAPRA sadarbojas arī ar Izraēlas pretdronu sistēmu ražotājiem.
Budžets un Baltijas tirgus
Latvija plāno aizsardzībai tērēt līdz 5 % no IKP. Autors uzskata, ka šiem līdzekļiem jāpaliek pēc iespējas vairāk vietējā ekosistēmā. Kā jau spertos soļus viņš min „zaļo koridoru” uzņēmēju saziņai ar valsti un Aizsardzības ministrijas publicēto armijas vajadzību sarakstu. Turpmāk, pēc viņa domām, valstij aktīvāk jāaizstāv savi ražotāji starptautiskajos tirgos un NATO iepirkumos, kā arī jāveido kopējs Baltijas aizsardzības tirgus.
