Aizsardzības ministrija iebilst pret īpašo pensiju atjaunošanu Aizsardzības spēku darbiniekiem

Igaunijas Aizsardzības ministrija ir aicinājusi valdību noraidīt likumprojektu, kas paredz atjaunot īpašās pensijas karjeras militārpersonām, brīdinot, ka tas veicinātu priekšlaicīgu aiziešanu no dienesta.

Īpašā pensiju shēma tika atcelta pirms vairāk nekā sešiem gadiem, un ministrija norāda, ka tās atjaunošana neuzlabos personāla noturēšanu un radīs papildu slogu valsts budžetam.

Ministrijas pārstāvis Rolands Murofs skaidroja, ka iespēja saņemt aktīvā dienesta pensiju agrākā vecumā ir licis pieredzējušiem militārpersonām pamest dienestu pirms maksimālā dienesta vecuma sasniegšanas. Ja pensijas tiesības iestājas 50 gadu vecumā, ilggadējie virsnieki un instruktori bieži aiziet 5 līdz 15 gadus pirms maksimālā dienesta vecuma (55, 60 vai 65 gadi). Dati liecina, ka tie, kuri pensionējas uz aktīvā dienesta pensijas pirms vecuma ierobežojuma, veido vidēji 15% no visiem aiziešanas gadījumiem jeb aptuveni 45 cilvēkus gadā.

Kamēr lielākā daļa civiliedzīvotāju pensionējas vidēji 64 gadu vecumā, Igaunijas Aizsardzības spēkos vidējais pensionēšanās vecums ir 53 gadi. Murofs uzsvēra, ka mērķis nevar būt veicināt priekšlaicīgu aiziešanu, jo īpašo pensiju atcelšana nav samazinājusi rekrutēšanu – piemēram, bijušo iesaucamo skaits, kas iestājas aktīvajā dienestā, ir dubultojies kopš 2018. gada.

Lai noturētu personālu, Aizsardzības ministrija ir ieguldījusi algu palielināšanā dienesta laikā. 2025. gadā tika palielināta karjeras militārpersonu pamatalga par 11%, bet karjeras amatiem – par gandrīz 14%. Kopā ar nesen ieviestajām piemaksām par darba stāžu (10% pēc 10 gadiem, 15% pēc 15 gadiem un 20% pēc 20 gadiem) daudzu cilvēku ienākumi ir pieauguši par vairāk nekā 40%. Tomēr īpašo pensiju ievērojamās izmaksas nozīmētu, ka šie algu palielinājumi būtu jāsamazina.

Valsts jau tērē vairāk nekā 30 miljonus eiro gadā aktīvā dienesta pensijām, un nākamo 10 gadu laikā izmaksas lēšamas gandrīz 470 miljonu eiro apmērā. Murofs uzsvēra, ka katrs papildu miljons eiro nāktu tieši uz reālo aizsardzības spēju rēķina, tostarp ekipējuma un munīcijas iegādes.

Ministrija arī atzina, ka sociālās garantijas operācijās dienējušajiem ir jārisina daudz visaptverošākā veidā, jo īpaši ņemot vērā, ka garīgās veselības traucējumi var parādīties pēc dienesta beigām. Murofs norādīja, ka universālas mūža pensijas atjaunošana nav atbilstošs un samērīgs pasākums šo risku mazināšanai, jo tā nav tieši saistīta ar konkrētu veselības traucējumu. Šiem cilvēkiem ir nepieciešams personalizēts medicīniskais atbalsts un ārstēšana, ko automātiska īpašā pensija nevar aizstāt.

Visbeidzot Murofs norādīja, ka Igaunijas pensiju sistēma šodien būtiski atšķiras no tās, kāda bija, kad īpašās pensijas tika ieviestas. Mūsdienu elastīgā trīs pensiju līmeņu sistēma un ieguldījumu brīvība ļauj cilvēkiem pašiem izlemt, kā uzkrāt daļu no ienākumiem nākotnei. Jo augstāka un konkurētspējīgāka ir karjeras dienesta dalībnieka pašreizējā alga, jo labākas ir viņa personīgās iespējas plānot finansiāli vecumdienām bez stingras valsts priekšlaicīgas pensijas.

Likumprojektu par īpašo pensiju atjaunošanu iesnieguši vairāku partiju deputāti, tostarp Mēliss Kīli (Reformu partija), Leo Kunnass (EKRE), Alars Lanemans (neatkarīgais), Pēters Tali (Eesti 200), Vladimirs Arhipovs (Centra partija), Ens Eesmā (neatkarīgais), Kristo Ens Vaga (Reformu partija) un Raimonds Kaljulaids (SDE). No viņiem Kīli, Kunnass un Lanemans ir bijušie augsta ranga Aizsardzības spēku virsnieki. Valdība atcēla īpašās pensijas Aizsardzības spēku darbiniekiem, prokuroriem un Policijas un Robežsardzes amatpersonām personām, kas stājušās dienestā pēc 2020. gada 1. janvāra, un izmaiņas stājās spēkā šajā datumā.