Albānija ievieš sodus par palikšanu vardarbīgā protestā
Albānijas valdība ieviesusi naudas sodus līdz 500 000 lekiem tiem, kas paliek pūlī, kurā notiek vardarbība vai laupīšana, pat ja paši vardarbību neizdara. Pasākumi vērsti pret mēnešiem ilgajiem pretvaldības protestiem Tirānā.

Albānijas valdība trešdien pieņēma tiesību aktu pasākumus, kas paredz naudas sodus līdz 500 000 lekiem (aptuveni 5500 eiro jeb 6130 ASV dolāru) ikvienam, kurš protestā paliek pūlī, kas veic vardarbīgas darbības vai laupīšanu publiskā vietā, kā arī tiem, kas slēpj savu identitāti. Sods var tikt piemērots arī tad, ja cilvēks pats vardarbību nepielieto. Tādējādi premjerministra Edi Ramas valdība mēģina ierobežot sapulces, kurās tiek pieprasīta viņa demisija.
Protestu fons
Albānijas galvaspilsētu Tirānu jau vairākus mēnešus pārņēmuši pretvaldības protesti. Pēdējās dienās tie pārauguši kautiņos starp drošības spēkiem un protestētājiem. Kustībai nav līdera. Tā maijā sākās mierīgi, ar akcijām pret luksusa viesnīcas projektu dabas rezervātā, ko atbalsta ASV prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners. Oktobra vidū protesti pārtapa studentu vadītā vilnī pret uztverto korupciju, trūkumiem veselības aprūpes sistēmā un jauniešu izredžu trūkumu valstī, kurā dzīvo 2,3 miljoni cilvēku. Vidējā bruto alga Albānijā ir 930 eiro mēnesī, tātad maksimālais sods ir vairāk nekā pieci šādi atalgojumi.
Citi pasākumi
Policija saņēma tiesības uz laiku ierobežot pulcēšanos noteiktās vietās, tostarp pie izglītības, veselības aprūpes un valsts iestādēm, ja pastāv vardarbības risks. Paredzētas arī sankcijas par tiešsaistes aicinājumiem uz vardarbību un kompensācijas mazajiem uzņēmumiem, kuriem protestos nodarīts kaitējums.
Pasākumi stājas spēkā nekavējoties, taču 45 dienu laikā tie jāapstiprina parlamentam, citādi tie zaudēs spēku. Rama svētdien norādīja, ka iedvesmu guvis no Francijas likumprojekta, ko trešdien pieņēma parlamenta augšpalāta un kas protestētājus padarītu finansiāli atbildīgus par ielu demonstrāciju laikā nodarīto kaitējumu. Premjerministrs vairākkārt vainojis vardarbībā "ārvalstu spēkus" un apsūdzējis Krieviju un Irānu tiešsaistes dezinformācijas veicināšanā. Vienlaikus viņš aicinājis uz dialogu.
/nginx/o/2026/10/27/17998673t1hf292.jpg)
