Albānijā turpinās vardarbīgi protesti pret premjeru Edi Ramu
Albānijā pagājušajā nedēļā pieauga protestu vardarbība, un dalībnieki pieprasa premjera Edi Ramas atkāpšanos. Laikraksta Diena komentārā nemieru pamatcēloņi meklēti valsts iekšējā sašķeltībā starp gegiem un toskiem.
Balkānu valstī Albānijā gandrīz visu pagājušo nedēļu turpinājās protesti, kas kļuva arvien vardarbīgāki. Demonstranti pieprasa atkāpties premjerministru Edi Ramu, kurš pie varas ir jau 13 gadus. Starptautisko uzmanību notikumi piesaista maz, jo pasaules fokusā ir sociālie nemieri vairākās Eiropas valstīs, pirmām kārtām Francijā.
Protesti kā ikdiena
Laikraksta Diena komentārā norādīts, ka Albānijā protesti, arī vardarbīgi, ir gandrīz neatņemama politiskās dzīves daļa. Tiem pievērš plašāku uzmanību tikai tad, ja kļūst ticama varas maiņa vai ja valdība tiek gāzta. Ārvalstīs šo nestabilitāti parasti skaidro ar korupciju, nepotismu, vāju valsts pārvaldi, pilsoņu cīņu pret autoritārām tendencēm vai ārvalstu iejaukšanos.
Divas Albānijas
Komentāra autors uzskata, ka šie faktori Albānijā pastāv, taču nav galvenais cēlonis. Viņaprāt, lielākā problēma ir divu skaitliski līdzīgu iedzīvotāju grupu pastāvēšana: ziemeļu kalnieši gegi un dienvidu līdzenumu iedzīvotāji toski. Starp tiem ir lielas atšķirības kultūrā un valodā, kā arī savstarpēji aizvainojumi un vēsturiski pāri darījumi. Viens no zināmākajiem ir toska Envera Hodžas komunistiskā režīma represijas pret gegiem, kas vērsās pret viņu tradicionālo kultūru un dzīvesveidu.
Autors norāda arī, ka pārliecinošs vairākums ārpus Albānijas robežām dzīvojošo albāņu ir gegi.
Politiskais sadalījums
Valsts galvenie politiskie spēki esot vai nu tikai gegu, vai tikai tosku partija, un pie varas ir vai nu tikai toski, kā šobrīd, vai tikai gegi. Komentārā secināts, ka protesti Tirānas centrā un nestabilitāte saglabāsies, kamēr valstī neizveidos pārvaldes un politiskā dialoga modeli, kas līdzsvaro abu grupu intereses. Autors uzsver, ka nekas neliecina par virzību uz to.
