Alexela vadītājs: ASV un Krievijas vienošanās diezgan droši neietekmēs dīzeļdegvielas cenas Igaunijā
Igaunijas degvielas uzņēmuma Alexela vadītājs Tarmo Kērsna uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina panāktā vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegāžu palielināšanu tiešā veidā neietekmēs cenas Igaunijas uzpildes stacijās. Viņaprāt, tā var mazināt spriedzi ASV tirgū.
Vienošanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegāžu palielināšanu var mazināt spriedzi ASV tirgū, taču Igaunijas uzpildes stacijās cenas tā tieši, visticamāk, nemainīs. Šādu vērtējumu sestdien intervijā portālam Rus.ERR un raidījumam «Aktuālā kamera» sniedza Igaunijas degvielas tirgotāja Alexela vadītājs Tarmo Kērsna.
Sankcijas paliek spēkā
ASV izsniegušas pagaidu licenci, kas atļauj darījumus ar Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada aprīlim. Eiropas Savienības sankcijas joprojām ir spēkā, tāpēc Krievijas dīzeļdegvielas imports Eiropā ir aizliegts. Kērsna uzsver, ka ASV lēmums ir vienpusējs un uz Igauniju neattiecas. Pirmo tirgus reakciju varēs redzēt pirmdien, jo Tramps, pēc viņa vārdiem, bieži izsaka skaļus paziņojumus piektdienas vakarā vai nedēļas nogalē, kad tirgi ir slēgti.
Krievijas eksports sarucis
Pēc Alexela vadītāja aplēsēm, gada sākumā Krievija mēnesī eksportēja aptuveni divus miljonus tonnu naftas produktu, bet tagad – ap 300 000 tonnu. Dīzeļdegvielas eksports, viņaprāt, salīdzinājumā ar janvāri samazinājies aptuveni astoņas reizes. Viens no iemesliem ir Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kuru dēļ uzņēmumi spiesti darbu apturēt vai pārtraukt uz laiku. Tāpēc, pēc Kērsnas domām, jautājums ir, cik lielā mērā Krievija vispār spēj palielināt eksportu.
Cenu perspektīva
Pasaules tirgū joprojām ir ievērojams degvielas deficīts. Cenu tālāku kāpumu pagaidām izdevies noturēt, pateicoties G7 valstu lēmumam atbrīvot stratēģiskās rezerves. Tirgu ietekmē arī situācija ap Hormuza šaurumu un Krievijas karš pret Ukrainu. Hormuza šauruma konflikta atrisināšana būtu viens no svarīgākajiem faktoriem globālās enerģētikas krīzes pārvarēšanā.
Kērsna cer arī uz kara Ukrainā noslēgumu, taču tuvākajā laikā risinājumu negaida. Skaidrāku priekšstatu par pasaules tirgus attīstību, viņaprāt, varēs gūt pēc ASV starpvēlēšanām.
