Algas aug, bet ēnu ekonomika Latvijā nemazinās

SSE Riga veiktais pētījums liecina, ka 2025. gadā ēnu ekonomika Latvijā sasniegusi 21,8% no iekšzemes kopprodukta – par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan dažādas metodoloģijas dod atšķirīgus rezultātus, ēnu ekonomika turpina veidot ievērojamu daļu no valsts tautsaimniecības.

Aplokšņu algas – galvenā problēma

Pēc pētījuma datiem, aplokšņu algas veido 47,1% no visa ēnu ekonomikas apjoma, tādējādi paliekot tās nozīmīgākā sastāvdaļa. Kārlis Purgailis skaidro, ka visaugstākais risks saglabājas mazos uzņēmumos, pakalpojumu jomā un būvniecībā – nozarēs, kur grūtāk izsekot faktiski nodarbināto skaitam. Situācija var izpausties gan kā pilnībā nereģistrēts darbs, gan kā daļēja algas nedeklarēšana, kad oficiāli tiek uzrādīta tikai daļa no faktiskā atalgojuma.

Ienākumu pieaugums nav mainījis paradumu

Lai gan iedzīvotāju ienākumi pēdējās desmitgades laikā ir pieauguši, ēnu ekonomikas daļa būtiski nav samazinājusies – pirms desmit gadiem tā bija 21,3% no IKP. Tas norāda, ka lielāki ienākumi paši par sevi nav pietiekams stimuls atteikties no nedeklarētiem maksājumiem, lai gan tie mazina sociālās garantijas, pensiju un iespējas saņemt kredītu.

Viens no faktoriem, kas saglabā šo situāciju, ir darbaspēka nodokļu slogs – Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikme ir 25,5%, kam pievienojas sociālās iemaksas. Jo lielāka atšķirība starp darba devēja izmaksām un darbinieka saņemto summu, jo spēcīgāks stimuls daļu algas maksāt neoficiāli, īpaši nozarēs ar spēcīgu cenu konkurenci, piemēram, būvniecībā.

Kā mazināt problēmu

Daži risinājumi jau darbojas – elektroniskā darba laika uzskaite būvniecībā un prasība veikt minimālās sociālās iemaksas ir palīdzējušas ierobežot aplokšņu algu izplatību atsevišķās nozarēs. Lielāku efektu varētu dot plašāka digitalizācija un skaidrās naudas aprites samazināšana. Tomēr ilgtermiņā visefektīvākais risinājums būtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, jo Latvijā tā ir augstākā Baltijas valstu vidū.