Piektā daļa Latvijas ekonomikas joprojām darbojas ēnā

Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktais ēnu ekonomikas apsekojums liecina, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā sasniedza 21,8% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam – Lietuvā šis rādītājs bija 23,6%, bet Igaunijā – 20,8%. Būtiskāka par konkrētā gada skaitli gan ir tendence: kamēr Lietuvā ēnu ekonomika pēdējos gados samazinās un Igaunijā pieaug, Latvijā situācija praktiski nemainās, neskatoties uz gadiem ilgo cīņu pret to.

Aplokšņu algas turpina pieaugt

Īpašas bažas rada aplokšņu algu izplatība, kas veido gandrīz pusi no visas Latvijas ēnu ekonomikas. To īpatsvars kopējā algu izmaksā ir pieaudzis no 14,1% 2019. gadā līdz 17,8% pērn, savukārt neoficiāli nodarbināto skaits kopš 2018. gada ir gandrīz dubultojies. Lai gan darbiniekam lielāka summa "uz rokas" īstermiņā var likties izdevīga, ilgtermiņā tas nozīmē mazākas sociālās garantijas, zemāku nākotnes pensiju un vājāku aizsardzību strīdu gadījumā ar darba devēju, kā arī apgrūtina kredīta saņemšanu bankā.

Uzņēmējdarbības vide ietekmē rezultātu

Atšķirīgā Baltijas valstu dinamika liecina, ka nozīmīga loma ir arī ekonomikas izaugsmei un uzņēmēju uzticībai valsts atbalstam. Lietuvā, kur ekonomika augusi straujāk un uzņēmēju vērtējums par atbalstu bijis labvēlīgāks, aplokšņu algu īpatsvars kopš 2022. gada samazinās. Igaunijā, kur pieaugusi uzņēmēju neapmierinātība ar nodokļu politiku, vērojama pretēja tendence. Latvijā ēnu ekonomika visizteiktākā ir būvniecībā (29,5%), tirdzniecībā (24,5%) un pakalpojumu nozarē (22,3%), tāpēc universāli risinājumi visām nozarēm nebūs pietiekami efektīvi.

Citu valstu piemēri parāda alternatīvus ceļus – Somijā par legāli iegādātiem mājsaimniecības pakalpojumiem paredzēts nodokļu atvieglojums, kas motivē pieprasīt rēķinu, savukārt Igaunijā mazajiem uzņēmējiem pieejams vienkāršots konts ar automātisku nodokļa aprēķinu. Secinājums – ēnu ekonomikas mazināšanai jāapvieno gan kontrole, gan stimuli, padarot legālu darbību ekonomiski izdevīgu.