Analīze: Idas-Viru apgabala iedzīvotāju nākotnes gaidas un bažas

Tartu Universitātes sociālo zinātņu pētnieki gada sākumā veica plašu iedzīvotāju aptauju Ida-Viru apgabalā, aptverot vairāk nekā 1200 respondentu. Rezultāti liecina, ka daudzi vietējie iedzīvotāji uzskata, ka pēdējo gadu pārmaiņas negatīvi ietekmējušas viņu ikdienu un mazinājušas pārliecību par nākotni. Iedzīvotāju bažas galvenokārt saistās ar zobārstu un psihiatriskās aprūpes trūkumu, nevis ideoloģiskām diskusijām.

Veselība un labklājība

Aptauja atklāj, ka ceturtajai daļai Ida-Viru iedzīvotāju ir ģeneralizētas trauksmes traucējumi, gandrīz puse piedzīvo vieglu trauksmi, bet ceturtā daļa ir pakļauti mērenas depresijas riskam. Lai gan no 2004. līdz 2022. gadam pašnovērtētā veselība uzlabojusies, ienākumu un nodarbinātības nevienlīdzība ir pieaugusi. Veselības eksperti norāda uz ierobežotu piekļuvi bērnu garīgās veselības aprūpei un zobārstniecībai, kā arī zemu veselības pratību. Viņi iesaka pakalpojumus pielāgot vietējai valodai un kultūrai, kā arī samazināt stigmatizāciju, kas attur no palīdzības meklēšanas.

Jauniešu aizplūšana

Gandrīz katrs otrais 18–24 gadus vecais iedzīvotājs plāno doties prom no reģiona. Pētnieki rosina veidot vienotu izglītības un karjeras ceļu, kas apvienotu profesionālo izglītību, praksi un pirmo darbu. Ieteikts piedāvāt jauniešiem "starta pakotni", kurā pirmā darba vieta un pieejams mājoklis būtu apvienoti, kā arī veidot dinamisku publisko telpu pašrealizācijai.

Kopienas un darbs

Kopienu iniciatīvas Ida-Viru apgabalā ir trauslākas nekā citur, lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju brīvprātīgi palīdz kaimiņiem. Tikai puse tikpat daudz cilvēku iesaistās organizētā brīvprātīgajā darbā. Nepieciešams atbalsts kopienu līderiem, zema riska sākuma finansējums un mikrogranti. Divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskās pārmaiņas pasliktinās darba iespējas, lai gan lielākā daļa strādājošo ir apmierināti ar savu darbu. Cienījams darbs nozīmē stabilitāti, atbalstošus kolēģus un veselībai drošu vidi.

Uzņēmējdarbība un nākotne

Aptaujā 13% darbspējīgo iedzīvotāju jau nodarbojas ar uzņēmējdarbību, bet trešdaļa jauniešu līdz 34 gadiem plāno sākt biznesu. Viņiem visvairāk nepieciešamas telpas un apmācība. Taisnīgas pārejas fonds ir piesaistījis investīcijas reģionam, taču pēc tā beigām nav skaidrības par turpmāko atbalstu. Piedāvātā "policentriskās Igaunijas" iniciatīva varētu novirzīt lielākus ieguldījumus ārpus Harju apgabala, taču jautājums par ilgtspēju paliek atklāts.