Anda Sauļūna: Kā atpazīt bērnu vardarbības signālus un sniegt palīdzību
Speciāliste skaidro, ka bērni bieži klusē par piedzīvoto vardarbību, un sniedz padomus, kā pamanīt brīdinājuma signālus un pareizi rīkoties, ja bērns uzticas.
Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, ka vardarbība pret bērniem ir reta parādība, taču realitāte ir citāda – ar tās sekām regulāri saskaras izglītības, sociālās un veselības aprūpes speciālisti. SKDS pētījuma dati liecina, ka aptuveni deviņi no desmit vecākiem atzīst emocionāli vardarbīgu audzināšanas paņēmienu izmantošanu, bet 26% – fizisku sodīšanu. Daudzi pieaugušie to neatpazīst kā vardarbību, lai gan bērnam tas rada nopietnas sekas.
Bērni klusē dažādu iemeslu dēļ – bailes, vainas sajūta, neuzticēšanās, ka netiks sadzirdēti. Vardarbība var nākt no tuvinieka, ko bērns mīl, tādēļ viņš var justies atbildīgs. Ilgstoša vardarbība var tikt uztverta kā norma.
Pazīmes, kam pievērst uzmanību
Pēkšņas un ilgstošas izmaiņas bērna uzvedībā vai emocionālajā stāvoklī: noslēgtība, trauksme, aizkaitināmība, neparasta paklausība, mācību sekmju pasliktināšanās, miega traucējumi, bailes no konkrētiem cilvēkiem vai vietām, izvairīšanās no iepriekšējām aktivitātēm. Šīs pazīmes ne vienmēr nozīmē vardarbību, bet ir signāls, ka bērnam nepieciešama pieaugušo vērība.
Kā rīkoties, ja bērns atklāj vardarbību
Ja bērns uzticas un izstāsta, svarīgākais ir saglabāt mieru, uzklausīt un noticēt. Jāsaka: "Es tev ticu", "Tu neesi vainīgs", "Paldies, ka man pateici". Nedot solījumus, kurus nevar izpildīt, bet mierīgi paskaidrot, ka būs jāiesaista palīgi. Pēc sarunas jāmeklē profesionāla palīdzība un jāinformē atbildīgās institūcijas.
Aizdomas – pietiekams iemesls rīcībai
Nav jāgaida pilnīga pārliecība – ja rodas pamatotas bažas, jākonsultējas ar speciālistiem. Biežākā kļūda ir nedarīt neko. Emocionālā vardarbība (pazemošana, draudi, ignorēšana) bieži netiek uztverta nopietni, lai gan tā var radīt ilgstošas sekas pašvērtējumam un uzticēšanās spējai.
Kur meklēt palīdzību
Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111. Atkarībā no situācijas – sociālais dienests, skolas speciālisti, ģimenes ārsts, policija, bāriņtiesa. Nevalstiskās organizācijas piedāvā konsultācijas un psiholoģisku atbalstu.
Bērnu aizsardzības centra kampaņa "Maza tava rīcība – bērnam liela drošība" aicina ikvienu pieaugušo būt vērīgam un nepalikt vienaldzīgam.
