otrdiena, 2026. gada 16. jūnijs
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

ĢimenePublicēts: 2026. gada 15. jūnijs 22:20

Anda Sauļūna: Kā atpazīt bērnu vardarbības signālus un sniegt palīdzību

Speciāliste skaidro, ka bērni bieži klusē par piedzīvoto vardarbību, un sniedz padomus, kā pamanīt brīdinājuma signālus un pareizi rīkoties, ja bērns uzticas.

Foto: Delfi

Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, ka vardarbība pret bērniem ir reta parādība, taču realitāte ir citāda – ar tās sekām regulāri saskaras izglītības, sociālās un veselības aprūpes speciālisti. SKDS pētījuma dati liecina, ka aptuveni deviņi no desmit vecākiem atzīst emocionāli vardarbīgu audzināšanas paņēmienu izmantošanu, bet 26% – fizisku sodīšanu. Daudzi pieaugušie to neatpazīst kā vardarbību, lai gan bērnam tas rada nopietnas sekas.

Bērni klusē dažādu iemeslu dēļ – bailes, vainas sajūta, neuzticēšanās, ka netiks sadzirdēti. Vardarbība var nākt no tuvinieka, ko bērns mīl, tādēļ viņš var justies atbildīgs. Ilgstoša vardarbība var tikt uztverta kā norma.

Pazīmes, kam pievērst uzmanību

Pēkšņas un ilgstošas izmaiņas bērna uzvedībā vai emocionālajā stāvoklī: noslēgtība, trauksme, aizkaitināmība, neparasta paklausība, mācību sekmju pasliktināšanās, miega traucējumi, bailes no konkrētiem cilvēkiem vai vietām, izvairīšanās no iepriekšējām aktivitātēm. Šīs pazīmes ne vienmēr nozīmē vardarbību, bet ir signāls, ka bērnam nepieciešama pieaugušo vērība.

Kā rīkoties, ja bērns atklāj vardarbību

Ja bērns uzticas un izstāsta, svarīgākais ir saglabāt mieru, uzklausīt un noticēt. Jāsaka: "Es tev ticu", "Tu neesi vainīgs", "Paldies, ka man pateici". Nedot solījumus, kurus nevar izpildīt, bet mierīgi paskaidrot, ka būs jāiesaista palīgi. Pēc sarunas jāmeklē profesionāla palīdzība un jāinformē atbildīgās institūcijas.

Aizdomas – pietiekams iemesls rīcībai

Nav jāgaida pilnīga pārliecība – ja rodas pamatotas bažas, jākonsultējas ar speciālistiem. Biežākā kļūda ir nedarīt neko. Emocionālā vardarbība (pazemošana, draudi, ignorēšana) bieži netiek uztverta nopietni, lai gan tā var radīt ilgstošas sekas pašvērtējumam un uzticēšanās spējai.

Kur meklēt palīdzību

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111. Atkarībā no situācijas – sociālais dienests, skolas speciālisti, ģimenes ārsts, policija, bāriņtiesa. Nevalstiskās organizācijas piedāvā konsultācijas un psiholoģisku atbalstu.

Bērnu aizsardzības centra kampaņa "Maza tava rīcība – bērnam liela drošība" aicina ikvienu pieaugušo būt vērīgam un nepalikt vienaldzīgam.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā