Andy Burnhama ārpolitika: turpinātība, nevis lūzums
Guardian redakcija norāda, ka jaunā Lielbritānijas premjera Andy Burnhama ārpolitikas kurss lielā mērā atkārto priekšgājēju līniju attiecībās ar ES un ASV. Būtiskas pārmaiņas gaidāmas maz, taču starptautiskas krīzes spiediens uz viņa darba kārtību varētu pieaugt.
Kamēr Lielbritānijas iekšpolitiku pēdējos gados raksturojusi nestabilitāte, ārpolitikas joma bijusi salīdzinoši noturīga. Guardian redakcijas raksts vērtē, ka par jaunā premjera Andy Burnhama pieeju starptautiskajām attiecībām pagaidām zināms maz, taču tā vairāk atgādina turpinājumu Keir Starmera valdības kursam, nevis atkāpi no tā.
Sarunās ar Eiropas Savienību saglabātas tās pašas robežlīnijas, kas liedz dalību vienotajā tirgū vai muitas savienībā. Attiecībā uz ASV Burnhams neizrāda interesi par publisku sirsnību ar Donald Trump, tomēr viņa priekšgājējs jau sava mandāta beigās bija pārgājis uz vēsāku, pragmatisku toni.
Jaunais ārlietu ministrs Ed Miliband ir izveidojis labu dialogu ar savu ASV kolēģi Marco Rubio. Aizsardzības un drošības jomā integrācija starp abām valstīm ir tik cieša, ka jebkuram jaunam premjerministram neatkarīgi no politiskās piederības nākas ieguldīt laiku attiecību veidošanā ar Balto namu.
Turpinātība kopš Konservatīvo valdības
Raksts norāda, ka daudzas konsekvences aizsākušās vēl pirms Leiboristu partijas nesenās vadības maiņas. Atbalsts Ukrainai pret Krievijas agresiju bijusi viena no retajām Boris Johnson valdības pozīcijām, kas guvusi atzinību, un šī nostāja saglabājusies četru premjeru maiņu laikā.
Arī funkcionālu attiecību atjaunošana ar Eiropas kaimiņiem sākusies pirms 2024. gada vēlēšanām — Rishi Sunak vienojās par Windsor ietvaru Ziemeļīrijai un atcēla likumprojektu, kas draudēja ar haosu uzņēmumiem, automātiski atceļot pārņemtos ES likumus bez nomaiņas grafika. Šo lēmumu toreiz īstenoja tagadējā Konservatīvo līdere Kemi Badenoch, ko viņa vēlāk savā līderes kandidatūrā gan neizcēla.
Starmers pakāpeniski kļuvis atklātāks, saistot Lielbritānijas ekonomiskās grūtības ar Brexit nosacījumiem, taču reāla kursa maiņa nav notikusi, jo viņu saista vēlēšanu manifesta apņemšanās. Burnhams pieņēmis tādus pašus ierobežojumus kā daļu no mantotā vēlēšanu mandāta.
Guardian secina, ka premjeram maz iespēju ieviest jaunumus ārpolitikā, un viņš līdz šim vairāk pievērsies iekšpolitikas jautājumiem, kas vēlētājiem šķiet aktuālāki. Tomēr, ņemot vērā nemitīgo globālo nestabilitāti, starptautiska krīze agri vai vēlu prasīs viņa uzmanību, un tas var izaicināt viņa spēju savienot iekšpolitisko darba kārtību ar skaidru ārpolitikas stratēģiju.
