ANO pārtikas cenu indekss oktobrī nedaudz samazinājies pieprasījuma mazuma dēļ

Romā bāzētā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) paziņoja, ka tās pasaules pārtikas cenu indekss 2026. gada oktobrī vidēji bija 133,9 punkti. Tas ir par 1,6 punktiem jeb 1,2 % zemāk nekā septembrī (pēc labotajiem datiem). Indekss seko starptautiski tirgoto pārtikas izejvielu cenu izmaiņām, un kritumu veicināja vājāks importa pieprasījums. Gada griezumā rādītājs joprojām ir par 5,9 % augstāks, taču par 16,4 % zemāks nekā 2022. gada marta maksimums.

Graudi, eļļas, gaļa un piens

Graudu cenu indekss mēneša laikā samazinājās par 4,5 %. Kviešu cenas kritās pēc četriem pieaugumu mēnešiem, jo pieprasījums bija mazs, bet ražas prognozes uzlabojās, īpaši Argentīnā. Kukurūzas cenas atkāpās pēc trīs gadu augstākā līmeņa septembrī. Savukārt rīsu cenu indekss pieauga par 1,6 %, ražas novākšanas kavēšanās un nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.

Augu eļļu indekss kāpa par 0,3 %: sojas un saulespuķu eļļa kļuva dārgāka, bet rapšu eļļa – lētāka. Gaļas cenu indekss samazinājās par 1,2 %, piena produktu indekss – par 1,1 %, jo kritās sviesta un siera cenas. Cukura indekss pieauga par 6,6 % un ceturto mēnesi pēc kārtas, tā iemesls ir lietavu radīti traucējumi cukurniedru ražas novākšanā Brazīlijā un bažas par ražu Indijā, Eiropas Savienībā un Taizemē.

Graudu prognozes un pārtikas palīdzība

FAO prognozē, ka pasaules graudu ražošana 2026. gadā samazināsies pēc 2025. gada rekorda, taču joprojām būs otrajā augstākajā līmenī – 2 999 miljoni tonnu. Graudu tirdzniecība 2026./27. sezonā varētu sarukt par 3,3 % līdz 507,7 miljoniem tonnu, galvenokārt kviešu tirdzniecības krituma dēļ.

Organizācija arī norāda, ka 41 valstij vai teritorijai joprojām nepieciešama ārēja pārtikas palīdzība, 31 no tām atrodas Āfrikā. Galvenie iemesli ir konflikti un nedrošība, bet spēcīgā El Niño parādība situāciju pasliktina vairākos apakšreģionos.