ANO pieņem jaunu pasaules karti, kas laboja gadsimtiem ilgušu Rietumu izkropļojumu

Kas mainās

ANO Ģenerālā asambleja septembra sākumā apstiprināja kampaņas "Correct the Map" ierosinājumu — pāriet no 16. gadsimta Merkatora projekcijas uz precīzāku "Equal Earth" karti. Rezolūciju, ko sponsorēja Togo, atbalstīja 164 dalībvalstis. Vienīgā valsts, kas balsoja pret, bija ASV — pēc Guardian ziņām, ASV pārstāve ANO Jarina Ferenceviča rezolūciju nosauca par "mūsu darba jūras gliemežvākiem". Pēc Guardian datiem, sešas valstis atturējās, tostarp Japāna un Ukraina.

Merkatora projekcija, kas gadsimtiem ilgi dominējusi klašu sienās un valdību vietnēs, vizuāli palielina ziemeļu puslodes valstis un mazina, piemēram, Āfrikas kontinenta patieso lielumu. "Equal Earth" karti 2018. gadā radīja trīs kartogrāfi — ASV nacionālo parku kartogrāfs Toms Patersons, Kalifornijā strādājošais programmatūras inženieris Bojans Šavričs un Monašas universitātes (Melburna) asociētais profesors Bernhards Jenijs.

Reakcijas un domstarpības

DW norāda, ka Togo ārlietu ministrs Roberts Dusejs par pieņemto rezolūciju runājis kā par "lepnuma sajūtu", uzsverot, ka Āfrikas pašreizējais attēlojums kartēs neatbilst tās vēsturiskajai, ģeogrāfiskajai un ekonomiskajai realitātei. Iniciatīvu atbalsta arī Āfrikas Savienība.

Guardian raksta, ka daļa iebildumu radušies pārpratuma dēļ — pati ANO apstiprinātā projekcija ir tīri matemātisks zemes un ūdens attēlojums bez robežām vai krāsojuma. Neskaidrības izraisījusi Patersona uzturēta atsevišķa vietne ar ģeopolitiski marķētām kartēm: Japāna pieprasīja labojumus, jo Kuriļu salas tajā bijušas iekrāsotas vienā tonī ar Krieviju, savukārt Ukraina iebilda pret to, ka okupētā Krima kartē attēlota citā krāsā nekā pārējā valsts teritorija — Ukrainas pārstāvji to nosauca par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kā ziņo Guardian, jaunajā projekcijā mazāka izskatās arī Grenlande, ko ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt paudis vēlmi iegūt. DW savukārt atgādina, ka Tramps ir parakstījis rīkojumus pārdēvēt Meksikas līci par Amerikas līci un Ontario ezeru par Amerikas ezeru.

Plašāks konteksts

Kā skaidro DW, karšu jautājums iekļaujas plašākā zināšanu dekolonizācijas kustībā, kas norit kopš 2000. gadu beigām — no skolu mācību programmām līdz muzejiem. Mali šā gada oktobrī izslēdza Francijas vēsturi no skolas programmas, tā vietā liekot uzsvaru uz Mali un citu Rietumāfrikas valstu vēsturi; līdzīgi soļus, pēc DW ziņām, spēruši Gana, Namībija, Dienvidāfrika, Kenija un Tanzānija. Nevalstiskā organizācija "Africa No Filter", kas atbalstīja karšu kampaņu, lēš, ka aizspriedumaina mediju atspoguļošana Āfrikai ik gadu var izmaksāt līdz 4,2 miljardiem dolāru paaugstinātu procentu maksājumu veidā.

Kartogrāfi paši uzsver, ka arī jaunā projekcija nav ideāla — piemēram, izkropļo Jaunzēlandes attēlojumu kartes malā. "Karte nekad nav neitrāla," sacīja Jenijs, uzsverot, ka jebkurš plakans zemeslodes attēlojums prasa kompromisus.