sestdiena, 2026. gada 21. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 21. novembris 19:03

ANO sarunas par «slepkavu robotu» regulēšanu atliktas līdz 2028. gadam

Ženēvā noslēgušās ANO sarunas par mākslīgā intelekta vadītu ieroču regulēšanu bez sarunu mandāta, un valstis vienojās diskusijas turpināt līdz 2028. gadam. Krievija bloķēja oficiālas sarunas, pretoties arī vairākām citām valstīm.

Foto: Politico Europe

Ženēvā sestdien, 21. novembrī, noslēgušās ANO sarunas par letālu autonomo ieroču sistēmu, ko dēvē arī par «slepkavu robotiem», regulēšanu. Sarunas notika Konvencijas par noteiktiem parastajiem ieročiem ietvaros, un tās beidzās bez sarunu mandāta: valstis vienojās diskusijas pagarināt līdz 2028. gadam. Nevalstiskās organizācijas rezultātu nodēvēja par vilšanos.

Konvencijas dalībvalstis piecas dienas centās panākt vienošanos par juridiski saistošiem noteikumiem ieročiem, kas spēj izvēlēties un uzbrukt mērķiem bez cilvēka apstiprinājuma. Šādu tehnoloģiju nozīme pieaug līdz ar mākslīgā intelekta attīstību. Ukraina, Krievija, Izraēla un citas valstis karadarbībā izmanto dronus un robotus, taču apgalvo, ka galīgais lēmums par šāvienu paliek cilvēka rokās. Kampaņas «Stop Killer Robots», kas apvieno vairāk nekā 300 organizāciju, pārstāvji norāda, ka šādas sistēmas jau ir testētas vai izmantotas, tostarp Ukrainā un Gazā.

Krievijas veto un neformālas sarunas

Lēmumu pieņemšanai nepieciešama vienprātība, tāpēc Krievija visu nedēļu varēja bloķēt oficiālās sarunas un neļāva piedalīties novērotājiem, tostarp Eiropas Savienībai. Lai apietu veto, sarunas notika neformāli. Kāds Brazīlijas diplomāts norādīja, ka vainojama nav tikai Krievija: daži slēpjoties tai aiz muguras. Divi ES diplomāti kā pretotāju minēja arī ASV, Lielbritāniju, Dienvidkoreju, Japānu, Turciju un Izraēlu.

Francija ierosināja «hibrīddokumentu» ar saistošiem un nesaistošiem elementiem, bet Vācija atbalstīja «starptautisku instrumentu», nevis juridiski saistošu protokolu. Pēdējās stundās valstis, kas vēlējās regulējumu, tostarp Īrija, Brazīlija, Beļģija un Austrija, mīkstināja savas nostājas, baidoties atstāt konferenci bez rezultāta.

Galīgais lēmums paredz «izstrādāt» starptautisku instrumentu par letāliem autonomiem ieročiem starptautisko humanitāro tiesību kontekstā. Starpvaldību ekspertu grupai secinājumi jāiesniedz 2028. gada valstu sanāksmē. Lēmumā nav minēts juridiski saistošs instruments. Human Rights Watch ieroču nodaļas direktora vietniece Verity Coyle uzsvēra, ka tehnoloģija attīstās straujāk par noteikumiem, bet Āzijas un Klusā okeāna Tiesību un drošības institūta direktors Rains Liivoja atzina, ka iespējams, pat ticami, ka līdz 2028. gada beigām līguma nebūs.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā