ANO vadītājs: pastiprinošais El Nino ieved pasauli “nezināmā teritorijā”

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs piektdien paziņojis, ka pastiprinošais El Nino, kas var pārspēt visus rekordus, “pielej degvielu jau degošai planētai” un ieved pasauli “nezināmā teritorijā”. Viņš norādīja, ka pirms diviem mēnešiem brīdinājis, ka El Nino ir ceļā, bet tagad tas atrodas mājas iekšienē un ceļ temperatūru.

El Nino ir dabas parādība, kas sasilda jūras virsmas temperatūru centrālajā un austrumu ekvatoriālajā Klusajā okeānā, izraisot izmaiņas vējos, atmosfēras spiedienā un nokrišņu sadalījumā, kā arī paaugstinot globālo temperatūru. Cilvēka radītās klimata pārmaiņas var pastiprināt El Nino ietekmi, jo siltāks okeāns un atmosfēra nodrošina vairāk enerģijas un mitruma ekstremāliem laikapstākļiem, piemēram, karstuma viļņiem un stiprām lietusgāzēm.

Guterrešs atgādināja, ka pasaule jau piedzīvojusi ekstremālu vasaru ar rekordlieliem karstuma viļņiem, postīgiem ugunsgrēkiem Spānijā, Francijā un citur, kā arī tūkstošiem zaudētu dzīvību. Pēc viņa teiktā, jaunākā zinātne liecina, ka tā bijusi tikai iesildīšanās.

Klusā okeāna ūdeņi, kas saistīti ar El Nino, nekad agrāk nav bijuši tik silti tik agri, norādīja Guterrešs. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) jaunākā prognoze rāda, ka jūras virsmas temperatūra tagad vidēji ir par 3 grādiem pēc Celsija (5,4 grādiem pēc Fārenheita) virs normas. Paredzams, ka līdz oktobrim gandrīz visa sauszeme būs karstāka nekā parasti, kas, pēc ANO vadītāja teiktā, var sagraut sezonas rekordus un radīt vēl nopietnākas sekas visā pasaulē.

Riski neaprobežojas tikai ar karstumu. Indijas musons pašlaik ir ievērojami zemāks par vidējo, savukārt karstāki un sausāki apstākļi prognozēti no Centrālamerikas un Karību reģiona līdz Dienvidamerikas, Dienvidāzijas, Klusā okeāna dienvidrietumu, Eiropas un Āfrikas daļām.

Guterrešs iezīmēja četrus rīcības virzienus. Pirmkārt, aizsargāt cilvēkus no karstuma ar pilsētu un valstu mēroga karstuma rīcības plāniem un agrīnās brīdināšanas sistēmām, tostarp paplašinot piekļuvi ilgtspējīgai dzesēšanai. Otrkārt, padarīt darbu drošāku, valstīm nosakot karstuma standartus, lai neaizsargāti darba ņēmēji, piemēram, apģērbu nozarē, neriskētu ar dzīvību. Treškārt, pilsētu, māju, skolu un slimnīcu projektēšanā iebūvēt aizsardzību pret ekstremālu karstumu un to iekļaut plānos un budžetā. Ceturtkārt un pats būtiskākais, “pasaulei jāpārtrauc kurināt krīzi”, norādīja Guterrešs, un jāpārtrauc fosilā kurināmā izmantošana, kas veicina planētas sasilšanu, nevis katra katastrofa jāuztver kā atsevišķa traģēdija.