ANO ziņojums: dabas atjaunošana notiek 252 miljonos hektāru, taču tempam jāpieaug
ANO ziņojumā secināts, ka 149 valstīs dabas atjaunošana norit 252 miljonos hektāru un radījusi vairāk nekā miljonu zaļo darbavietu. Lai sasniegtu 2030. gada mērķus, jāpastiprina darbs saldūdeņu un jūras ekosistēmās, bet finansējums jāpalielina vairāk nekā četras reizes.
Armēnijas galvaspilsētā Erevānā 29. oktobrī publicēts ANO ziņojums par ekosistēmu atjaunošanu. Tajā teikts, ka 149 valstīs dabas atjaunošana pašlaik notiek 252 miljonos hektāru, un tas ir lielākais līdz šim dokumentētais šāda veida pasaules mēģinājums. Tas radījis vairāk nekā miljonu zaļo darbavietu. Lai izpildītu saistības līdz 2030. gadam, darbam jāpaātrinās, un ikgadējais finansējums jāpalielina vairāk nekā četrkārt.
Ziņojumu “Nature’s comeback” sagatavojušas ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), ANO Vides programma (UNEP) un Bioloģiskās daudzveidības konvencijas sekretariāts. To prezentēja ANO bioloģiskās daudzveidības konferences (COP17) laikā. Dokuments ir pirmais visaptverošais pasaules vērtējums par to, kā virzās saistības atjaunot aptuveni vienu miljardu hektāru, kā arī Kunmingas–Monreālas bioloģiskās daudzveidības ietvara mērķis līdz 2030. gadam nodrošināt atjaunošanu vismaz 30 % degradēto sauszemes, saldūdens, jūras un piekrastes ekosistēmu.
Nevienmērīgs progress
Sauszemes ekosistēmu atjaunošana sasniegusi gandrīz pusi no globālā mērķa. Lielākā sauszemes platība atjaunošanā ir Ķīnā – 127,4 miljoni hektāru. Pēc kontinentiem Āzijā dokumentēti 192,2 miljoni hektāru, Āfrikā 36,3, Eiropā 9,1, Ziemeļamerikā un Centrālamerikā 5,8, Dienvidamerikā 5,4 un Okeānijā 3,2 miljoni hektāru. Ziņojuma autori norāda, ka tas atspoguļo darbību apjomu, reģionu lielumu un uzraudzības iespējas, nevis rangu pēc veiksmes.
Daudz lēnāk virzās saldūdeņu, jūras un piekrastes ekosistēmu atjaunošana, kaut arī tās noplicinās visātrāk: dokumentēti tikai 11 miljoni hektāru saldūdeņu un 5,7 miljoni hektāru jūras un piekrastes ekosistēmu. Ziņojums brīdina, ka ūdens ekosistēmu rādītāji var būt nepilnīgas atskaitīšanās dēļ.
Finansējums
Ikgadējais finansējums jāpalielina no 64 līdz 296 miljardiem ASV dolāru gadā līdz 2030. gadam. Šāds ieguldījums varētu radīt līdz 32 miljoniem jaunu darbavietu. Vislielākās vajadzības ir agromežsaimniecībā (87 miljardi dolāru), atjaunojošā mežu stādīšanā (52 miljardi), kūdrāju atjaunošanā (44 miljardi) un jūraszāļu atjaunošanā (28 miljardi).
Pasākumā par ANO pasaules atjaunošanas karognesējiem atzītas piecas iniciatīvas Ķīnā, Kolumbijā, Etiopijā, Itālijā un ASV. FAO ģenerāldirektors Qu Dongju uzsvēra, ka atjaunošana dod rezultātu, savukārt UNEP vadītāja Ingere Andersena norādīja, ka dabas atjaunošanas mērogs un ātrums joprojām nav pietiekams. Ziņojums aicina pāriet no atsevišķiem projektiem uz “atjaunošanas ekonomikām”.
