Anthropic paziņo par nozīmīgu atklājumu savā bioloģijas laboratorijā
Anthropic ziņo, ka tās Kalifornijas bioloģijas laboratorijā ar mākslīgā intelekta modeļa Claude palīdzību atklāta jauna enzīmu sistēma ar CRISPR līdzīgām īpašībām. Atklājums balstīts bakteriofāgu DNS analīzē, un tā nozīmīgumu vēl jāapstiprina plašākai zinātnieku kopienai.
Uzņēmums Anthropic nesen apstiprināja, ka uztur mitro bioloģijas laboratoriju Sanfrancisko līča apgabalā, kur mākslīgā intelekta modeļi tiek izmantoti fizisku eksperimentu veikšanai. Šonedēļ kompānija paziņoja, ka laboratorija jau esot guvusi to, ko tā uzskata par nozīmīgu zinātnisku atklājumu.
Pēc uzņēmuma teiktā, atrasta iepriekš nezināma enzīmu sistēma bakteriofāgu — vīrusu, kas inficē baktērijas — DNS. Šai sistēmai esot īpašības, kas atgādina CRISPR, dabisku baktēriju imūnsistēmu, kas kļuvusi par plaši izmantotu gēnu rediģēšanas tehnoloģiju. Anthropic pētnieki norāda, ka jaunatklātā sistēma spēj veikt tādas darbības kā DNS griešana, kopēšana un ielīmēšana.
Claude loma atklājumā
Anthropic izpilddirektors Dario Amodejs sociālajā platformā X atzina, ka atklājums balstīts arī uz citu zinātnieku darbu — Stenfordas universitātes komanda iepriekš bija atklājusi zināmā mērā līdzīgu sistēmu. Tomēr Anthropic uzsver, ka jauno sistēmu galvenokārt, lai arī ne pilnībā, atrada tieši Claude modelis. Laboratorija darbojas kopš šā pavasara, un Claude atklājumam veltīja aptuveni 21 stundu intensīva darba, izmantojot ap 950 aģentu un patērējot 210 miljonus tokenu.
Jāatzīmē, ka visus fiziskos eksperimentus laboratorijā veic cilvēki zinātnieki, nevis pats mākslīgais intelekts. Anthropic norāda, ka laboratorija strādā tikai ar zemāko bioloģiskās drošības riska līmeni un neapstrādā cilvēkiem bīstamus patogēnus.
Konteksts un riski
Ziņa par bioloģijas laboratoriju nāk īsi pēc tam, kad vairāki mākslīgā intelekta uzņēmumu vadītāji, tostarp Amodejs, publiski atzinuši nepieciešamību nozarei palēnināt tempu un izstrādāt drošības testēšanas procedūras, jo modeļi kļuvuši ļoti spējīgi un potenciāli bīstami. Amodejs iepriekš paudis bažas, ka mākslīgo intelektu varētu izmantot bioterorismam, taču vienlaikus pauž pārliecību, ka tehnoloģija tuvāko 5–10 gadu laikā palīdzēs izārstēt lielāko daļu slimību.
Ar AI balstītiem bioloģijas pētījumiem nodarbojas arī citi — Stenfordas pētnieki nesen publicējuši darbu par lielo valodu modeļu izmantošanu kopā ar CRISPR, bet Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko pētnieki ar AI palīdzību no jauna projektējuši enzīmus. Amodejs nav izslēdzis, ka nākotnē Claude varētu patstāvīgi vadīt laboratorijas iekārtas, taču pagaidām tas netiek darīts.
