Apdraudējums žurnālistiem: Lielbritānijas likumprojekts par valsts draudiem varētu sodīt žurnālistus par kontaktu ar avotiem
Bijušais Lielbritānijas terorisma likumdošanas neatkarīgais pārskatītājs Deivids Andersons brīdina, ka steigā virzītais likumprojekts par valsts draudiem var nejauši ievilkt ārvalstu korespondentus terorisma lietās, ja tie izmanto avotus no valsts atbalstītām grupām, piemēram, Irānā.
Lielbritānijā šonedēļ parlamentā tiek virzīts nacionālās drošības (valsts draudu) likumprojekts, kas, pēc ekspertu domām, var apdraudēt britu žurnālistus, kuri strādā bīstamos reģionos.
Sākotnēji likumprojekts paredz, ka Apvienotās Karalistes valdība var atzīt valsts atbalstītas grupas par teroristiskām organizācijām, piemēram, Irānas Islāma revolucionāro gvardu korpusu (IRGC). Tādējādi tiktu ieviesti jauni kriminālnoziegumi par “atbalstīšanu, palīdzību un materiālu labumu gūšanu” no šādām grupām.
Tomēr bažas rada tas, ka likumprojekts var pārsniegt savu galveno mērķi – vērsties pret pilnvarotajām vienībām – un netīši sodīt arī ārvalstu korespondentus. Bijušais terorisma likumdošanas neatkarīgais pārskatītājs lords Andersons norādījis, ka likumprojektā trūkst skaidru aizsardzības noteikumu žurnālistiem, kaut arī Iekšlietu ministrijas norādījumi liecina, ka viņi ir aizsargāti.
“Šķiet, ka likumprojekts ir sagatavots steigā, un tajā lielākoties nav ietverti solītie aizsardzības mehānismi NVO un žurnālistiem,” sacīja Andersons. Viņš aicināja grozīt likumu, pirms tas stājas spēkā.
Saskaņā ar likumprojektu “materiāls labums” ietver ne tikai finanšu labumu, bet arī informāciju. Par tā iegūšanu, pieņemšanu un paturēšanu, kā arī piekrišanu to pieņemt, būtu jāuzsāk krimināllieta. Individuāliem apstākļiem nav paredzēta aizsardzība.
Andersona pēctecis šajā amatā Džonatans Hols arī iestājās par likuma grozīšanu, pieprasot “samērīga attaisnojuma” aizsardzību attiecināt uz informāciju. Valdība viņa ieteikumu nepieņēma.
Andersons atzīmēja, ka risks skar arī labdarības organizācijas, piemēram, Halo Trust, kas nevar likumīgi jautāt IRGC par mīnu laukiem, kā arī konfliktu risināšanas organizācijas. “Ārvalstu korespondenti varētu tikt ietekmēti – pēc būtības viņiem draudētu kriminālvajāšana, ja viņiem būtu jebkāda veida kontakti ar avotiem šajās grupās,” viņš piebilda.
Ministri apgalvo, ka informācija ietilptu aizliegumā tikai tad, ja tai “piemīt raksturīga vērtība, kas bagātinātu saņēmēju”. Andersons norādīja, ka materiālā labuma definīcijā informācija ir kā atsevišķa kategorija, atšķirībā no finansiālā labuma. Tāpat tiek solīts, ka kriminālvajāšana notiktu tikai tad, ja ģenerālprokurors uzskatītu, ka tas ir sabiedrības interesēs. Andersons pauda šaubas par šādu solījumu izturību praksē.
Iekšlietu ministrija atteicās komentēt.
