Apdrošinātāja dati: Visvairāk traumu pie ūdens Latvijā notiek jūras piekrastē

Apdrošināšanas kompānijas "Balta" apkopotā statistika liecina, ka visvairāk traumu un negadījumu pie ūdens Latvijā notiek jūrā un tās piekrastē, nevis ezeros vai upēs. Saskaņā ar uzņēmuma datiem vairāk nekā 40% no visiem pieteikumiem par negadījumiem uz ūdens vai tā tuvumā attiecas tieši uz jūras piekrasti. Ezeros reģistrēti 25% šādu gadījumu, bet upēs – 14%.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka pagājušajā gadā Latvijā noslīka 107 cilvēki, un gandrīz deviņi no desmit traģiskajiem gadījumiem notika dabiskās ūdenstilpēs. "Balta" Personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja Linda Juhna norāda, ka lielāks negadījumu skaits jūrā drīzāk liecina par tās popularitāti, nevis paaugstinātu bīstamību. Vasarā piekrastē pulcējas tūkstošiem atpūtnieku, un līdz ar to pieaug dažādu traumu risks.

Visbiežāk cilvēki pie ūdens gūst dažādas traumas – sagriež pēdas uz akmeņiem vai stikla lauskām, sastiepj saites, sasit rokas vai kājas, kā arī salauž pirkstus. Negadījumi nereti notiek, iekāpjot ūdenī, pārvietojoties pa slideniem akmeņiem vai atpūšoties krastā. Viena no bīstamākajām aktivitātēm ir lēkšana ūdenī – pēdējo trīs gadu laikā apdrošinātājs saņēmis 56 atlīdzību pieteikumus par šādiem negadījumiem. Lielākā atlīdzība, kas pārsniedza 600 eiro, izmaksāta klientam, kurš ieniris nepietiekami dziļā ūdenī un guvis kakla skriemeļa kompresijas lūzumu.

SPKC dati liecina, ka ik gadu Latvijā 20 līdz 30 cilvēki gūst smagas traumas pēc lēcieniem ūdenī ar galvu, un 90% cietušo ir vīrieši. Negadījumi visbiežāk notiek no jūnija līdz augustam, īpaši jūlijā, kad reģistrēta gandrīz trešdaļa visu gadījumu.

"Balta" atgādina, ka alkohola lietošana un atrašanās ūdenī nav savienojamas, jo alkohols pasliktina reakcijas ātrumu, koordināciju un spēju novērtēt riskus. Kā ziņots, Līgo dienā Latvijā noslīka divi cilvēki – viens Dobeles novada Penkules pagastā, otrs Smiltenes novada Grundzāles pagastā.