Apelācijas tiesa apstiprina cietumsodus Rimšēvičam un Martinsonam kukuļošanas lietā

Rīgas apgabaltiesa otrdien noraidīja apelāciju kukuļošanas lietā pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu, atstājot spēkā pirmās instances tiesas piespriestos cietumsodus. Savā pēdējā vārdā Rimšēvičs iepriekš apgalvojis, ka lietā neesot pierādīts, kad, kur un par ko tikuši maksāti kukuļi.

Pirmās instances spriedums

2023. gada beigās Rīgas rajona tiesa Jūrmalā Rimšēvičam piesprieda sešus gadus cietumā un gadu probācijas uzraudzības, kā arī konfiscēja viņa īpašumus Garkalnes un Ventspils novadā un dzīvokli Jūrmalā. Martinsonam noteikts piecu gadu cietumsods un piedzīti vairāk nekā 150 000 eiro, savukārt no viņa uzņēmuma "MM investīcijas" piedzīs 3,1 miljonu eiro kā piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Tiesa arī lūdza policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par iespējami nepatiesu liecību. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Lietas būtība

KNAB Rimšēviču un Martinsonu aizturēja 2018. gada februārī. Rimšēvičam izvirzīta apsūdzība par kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu, darbojoties kā starpniekam un saņemot 10% no kukuļa summas. Lieta sākta pēc "Trasta komercbankas" pārstāvju ziņojuma – viņi paši atbrīvoti no kriminālatbildības, jo labprātīgi vērsušies iestādēs.

Prokuratūras versija liecina, ka 2010. gadā bankas akcionārs Rimšēvičam piedāvājis apmaksātu ceļojumu uz Kamčatku apmaiņā pret palīdzību jautājumos ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 2012. gadā Rimšēvičs par līdzīgu palīdzību pieprasījis 500 000 eiro, taču tā kā prasīto izpildīt neizdevās pilnībā, samaksāta tikai puse – 250 000 eiro skaidrā naudā. Šos līdzekļus Rimšēvičs, pēc prokuratūras domām, izmantojis, lai slēpti kļūtu par līdzīpašnieku nekustamajam īpašumam, ko iegādājies caur Martinsona uzņēmumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.