Aprēķins atklāj: slimošana darbiniekiem un darba devējiem Latvijā izmaksā dārgi

DeskTime vadītājs Matīss Kokins savā “LinkedIn” profilā publicējis aprēķinus par to, cik dārgi Latvijā izmaksā slimošana — gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem.

Pirmā diena paliek neapmaksāta

Latvijā par pirmo slimības dienu darbinieks nesaņem apmaksu ne no darba devēja, ne no valsts. Kokins norāda, ka darbiniekam ar algu, kas tuva valsts vidējai, šī diena var izmaksāt teju 70 eiro ieņēmumu zaudējuma veidā. Tāpēc liela daļa cilvēku, sajutuši pirmās slimības pazīmes, dodas uz darbu, nevis paliek mājās.

Aptaujas dati liecina par bailēm

Kokins atsaucas uz statistiku, saskaņā ar kuru 70% Latvijas iedzīvotāju atzīst — viņi strādājuši, kaut būdami slimi. Vēl 39% baidās, ka slimība varētu negatīvi ietekmēt viņu darba vietu. Tas liecina, ka lēmums iet uz darbu slimam bieži vairāk ir finansiāla nepieciešamība, nevis izvēle.

Zema produktivitāte izmaksā vairāk nekā brīvdienas

Pēc Pasaules veselības organizācijas metodikas validēts pētījums, uz kuru atsaucas Kokins, parāda, ka vidējais darbinieks gadā aptuveni 57,5 dienas strādā ar ievērojami samazinātu darba spēju slimības dēļ — salīdzinājumā ar vien 4 dienām, ko darbinieki faktiski izmanto kā slimības atvaļinājumu. Rezultātā slims darbinieks, kas turpina strādāt pie datora, uzņēmumam izmaksā aptuveni desmit reizes vairāk nekā tāds pats darbinieks, kurš tajā laikā mierīgi atveseļojas mājās.

DeskTime piemērs

Kokins piemin, ka viņa pārstāvētajā uzņēmumā DeskTime ieviestas deviņas apmaksātas veselības dienas gadā, ko darbinieki var izmantot bez nepieciešamības to pierādīt. Viņa novērojums — bieži vien pietiek ar vienu brīvu dienu, lai darbinieks atgūtos un atgrieztos darbā ar pilnu jaudu, nevis vilktos cauri visai nedēļai ar ievērojami samazinātu produktivitāti, riskējot inficēt kolēģus.