Apšuciema kāpu zonā strīds par mājas būvniecību nonācis Augstākajā tiesā

Apšuciemā, Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā, īpašuma tiesiskais liktenis nonācis Augstākās tiesas vērtējumā. Sākotnējais nodoms — realizēt sapni par mājokli pie jūras — pārtapis ilgstošā juridiskā strīdā, kura pamatā ir jautājums, cik lielā mērā vēsturiski būvniecības fakti drīkst atsvērt spēkā esošos vides aizsardzības ierobežojumus.

Strīda būtība

Kā liecina lieta, uz konkrētā zemesgabala gadu desmitiem atpakaļ atradies neliels palīgēka — šķūnītis, no kura līdz mūsdienām saglabājušies vienīgi pamati. Šis fakts, kopā ar vienu ierakstu Zemesgrāmatā, izmantots kā arguments, lai pamatotu tiesības celt jaunu ēku vietā, kur spēkā ir stingrs būvniecības aizliegums. Latvijas likumdošana krasta kāpu aizsargjoslā paredz īpašu regulējumu, kas ierobežo jaunu būvju celtniecību, lai saudzētu jutīgo piekrastes ekosistēmu un kāpu reljefu.

Kāpēc tas nonācis Augstākajā tiesā

Strīda dalībnieki nav vienojušies par to, vai vēsturiski saglabājušies pamati un formāls ieraksts zemesgrāmatā ir pietiekams juridisks pamats, lai šodien iegūtu tiesības uz jaunu būvniecību aizsargjoslā. Tā kā jautājums skar principiālu robežu starp īpašuma tiesībām un vides aizsardzības normām, lieta izskatīšanai nonākusi augstākajā tiesu instancē.

Gadījums atspoguļo plašāku problēmu, kas raksturīga Latvijas piekrastes teritorijām — daudzviet uz vēsturisku, reizēm vairs faktiski neesošu būvju pamatiem īpašnieki mēģina pamatot jaunu māju celtniecību, tādējādi radot spriedzi starp privātajām interesēm un sabiedrības interesēm saglabāt aizsargājamās dabas teritorijas neskartas.