Aptauja: 58% iedzīvotāju bez ienākumiem spētu segt obligātos maksājumus ne ilgāk par trim mēnešiem
Ja zaudētu ienākumus, 58% Latvijas iedzīvotāju obligātos maksājumus varētu segt ne ilgāk par trim mēnešiem, liecina KIB veiktā aptauja.
/nginx/o/2026/06/16/17722076t1hbbba.jpg)
Saskaņā ar AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) veikto aptauju, 58% Latvijas iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, spētu segt savus obligātos maksājumus ne ilgāk kā trīs mēnešus. Tikai 11% aptaujāto norādīja, ka bez ienākumiem spētu iztikt ilgāk par gadu.
Aptaujas dati parāda, ka lielākajai daļai (36%) obligāto maksājumu apjoms ir no 201 līdz 500 eiro mēnesī. 15% maksājumi ir līdz 200 eiro, 19% – no 501 līdz 1000 eiro, bet 11% – pārsniedz 1000 eiro. Lielāks maksājumu slogs raksturīgs ekonomiski aktīvākajām vecuma grupām: vecumā no 30 līdz 39 gadiem 21% respondentu maksājumi pārsniedz 1000 eiro, savukārt 60–74 gadu vecumā tikai 6% pārsniedz šo summu, bet 68% maksājumi ir līdz 500 eiro.
KIB izpilddirektors Intars Miķelsons norāda, ka regulāro maksājumu apjoms bieži atspoguļo dzīves posmu. Jaunākā un vidējā vecumā ir lielākas saistības, mājokļa izdevumi, ģimenes uzturēšanas izmaksas vai līzinga maksājumi, savukārt senioriem maksājumu apjoms var būt mazāks. Tomēr mazāki maksājumi nenozīmē lielāku finansiālo drošību, ja ienākumi ir ierobežoti un uzkrājumu nav.
Aptauja atklāj, ka pēkšņa ienākumu zuduma gadījumā 17% nespētu segt izdevumus pat vienu mēnesi, 17% varētu segt vienu mēnesi, bet 24% – vienu līdz trīs mēnešus. Ilgāku laiku izdevumus varētu segt 14% (4–6 mēneši), 6% (7–12 mēneši) un 11% (vairāk nekā gads).
Būtiskas atšķirības novērojamas pēc ienākumu līmeņa. No respondentiem ar ienākumiem līdz 550 eiro mēnesī 62% obligātos maksājumus bez ienākumiem varētu segt ne ilgāk par vienu mēnesi, savukārt starp respondentiem ar ienākumiem virs 2000 eiro mēnesī šādu iedzīvotāju ir tikai 11%.
Miķelsons uzsver, ka daļai sabiedrības ikmēneša maksājumu slogs ir liels un drošības spilvens nepietiekams. Krīzes brīdī izšķirošs ir ne tikai ienākumu apjoms, bet arī tas, cik liela daļa no ienākumiem jau ir piesaistīta obligātajiem maksājumiem. Pat ar labiem ienākumiem, ja regulārās saistības ir lielas un uzkrājumu nav, ienākumu zudums var ātri pāraugt maksājumu kavējumos.
Aptauju 2026. gada maijā veica pētījumu aģentūra "Norstat", aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
