Aptauja: Lepēna varētu uzvarēt Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā
Jauna aptauja liecina, ka Marina Lepēna 2027. gada prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā varētu iegūt trešdaļu balsu, apsteidzot pārējos kandidātus. Aptauja arī atklāj plašu vēlētāju neapmierinātību ar valsts stāvokli.
Francijas nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības bijušajai vadītājai Marinai Lepēnai ir labas izredzes ieņemt vadošo pozīciju 2027. gada prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, liecina svētdien publicētā "Ipsos-BVA" aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 13 000 vēlētāju. Aptaujas dati rāda, ka 2027. gada 18. aprīlī paredzētajā balsojumā Lepēna varētu iegūt aptuveni trešdaļu vēlētāju atbalsta.
Iespējamais otrās kārtas scenārijs
Laikraksts "Le Monde", kas publicēja plašos aptaujas rezultātus, norāda, ka otrajā kārtā 2. maijā pret Lepēnu varētu stāties bijušais premjerministrs Eduārs Filips – taču tikai tad, ja viņa politiskais konkurents Gabriels Atāls, kurš pārstāv to pašu politisko nometni, atteiksies no savas kandidatūras. Ja abi turpinās sacensību, palielinātos iespēja otrajā kārtā iekļūt kreiso spēku līderim Žanam Likam Melanšonam.
Vēlētāju neapmierinātība
Aptauja liecina par izteiktu vēlētāju bažīgumu saistībā ar valsts finansēm un dzīves dārdzību. Gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto uzskata, ka situācija valstī tuvākajā laikā pasliktināsies – tas ir ievērojami vairāk nekā 45%, kas tā domāja pirms 2022. gada vēlēšanām, kurās uzvarēja Emanuels Makrons. "Ipsos-BVA" pārstāvis norādīja, ka pieprasījums pēc radikālām pārmaiņām nekad nav bijis tik liels – septiņi no desmit francūžiem cer uz reālas sociālas un politiskas pārmaiņas nākamgad, salīdzinot ar 51% pirms pieciem gadiem. Vienlaikus aptaujas autori uzsver, ka izšķirošs pagrieziena punkts vēl nešķiet neizbēgams, lai gan tas liek tradicionālajiem kandidātiem apsvērt radikālākus soļus.
Lepēnai, kura prezidenta amatam kandidējusi jau trīs reizes, 2027. gada vēlēšanas tiek uzskatītas par viņas labāko un, iespējams, pēdējo iespēju kļūt par valsts vadītāju. Viņa gatavojas kandidēt, neraugoties uz notiesāšanu par viltus darbavietu uzturēšanu Eiropas Parlamentā, par ko apelācijas tiesa jūlijā piesprieda gadu ilgu mājas arestu.
