Aptauja: liela daļa ES iedzīvotāju nezina, kas ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
Jauna POLITICO un Public First aptauja liecina, ka daudzi Vācijas, Francijas un Spānijas iedzīvotāji vai nu nezina, kas ir Ursula fon der Leiena, vai vērtē viņas darbu negatīvi. Rezultāti publiskoti īsi pirms viņas gadskārtējās runas par Savienības stāvokli.
Aptauja, ko POLITICO uzdevumā veica pētījumu aģentūra Public First, atklāj, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena tikai retam iedzīvotājam trijās lielākajās ES valstīs izpelnās atzinību. Vācijā un Spānijā labu vērtējumu viņas darbam devis aptuveni katrs piektais respondents, bet Francijā — vien 12%.
Sliktu vērtējumu snieguši gandrīz katrs trešais aptaujātais Spānijā un Francijā, savukārt Vācijā šis rādītājs sasniedzis 45%. Fon der Leienas dzimtenē zemo vērtējumu galvenokārt noteikuši tie, kas pauduši atbalstu galēji labējai partijai "Alternatīva Vācijai" — vairāk nekā puse šo respondentu viņas darbu novērtējuši kā "ļoti sliktu".
Francijā un Spānijā biežāk sastopama vienaldzība vai vienkārši nezināšana — vairāk nekā piektā daļa francūžu atzinuši, ka nezina, kas ir fon der Leiena, Spānijā tā atbildējuši 10%, bet Vācijā — tikai 5%.
Runa par Savienības stāvokli
Aptaujas rezultāti kļuva zināmi vien dažas stundas pirms fon der Leienas ikgadējās runas par Savienības stāvokli, kurā viņa iepazīstinās ar redzējumu par bloka nākotni. Public First pētījumu vadītājs Sebs Vraids norādīja, ka fon der Leiena saskaras ar tādu pašu pret politiku vērstu noskaņojumu, kas visā kontinentā novedis pie amatā esošo politiķu zaudējumiem, un viņai būs jāpieliek lielas pūles, lai pārliecinātu eiropiešus, ka ES darba kārtība risinās viņu bažas par dzīves dārdzību.
Aptauja liecina, ka runu tiešraidē vērot plāno maz iedzīvotāju — visās trijās valstīs vidēji tikai katrs desmitais teicis, ka sekos tai uzmanīgi, bet aptuveni trešā daļa — ka sekos nedaudz. Vācijā interese bijusi lielāka nekā Francijā un Spānijā, kur vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši, ka runu nesekos vai par to nav dzirdējuši.
Jāpiebilst, ka reālā izpratne par notikumu, iespējams, ir vēl zemāka, jo daļa respondentu apgalvojuši, ka sekos līdzi arī izdomātai "Eiropas Autoritātes konvencijai", kas patiesībā neeksistē.
Aptauja veikta no 13. līdz 15. septembrim, aptaujājot vairāk nekā 2000 pieaugušo katrā no valstīm — Francijā, Vācijā un Spānijā. Rezultāti svērti pēc vecuma, dzimuma, reģiona un izglītības, kā arī pēc 2024. gada vēlēšanu rezultātiem Francijā. Kļūdas robeža ir ±2,2 punkti Spānijai un Vācijai un ±2,1 punkts Francijai.
