Aptauja: Zviedrijas uzņēmumi korupcijas ietekmi Latvijā vērtē augstāk nekā Lietuvā un Igaunijā
Ar Zviedriju saistīti uzņēmumi korupcijas ietekmi uz savu darbību Latvijā novērtējuši ar 2,3 punktiem no pieciem, Lietuvā ar 1,7, Igaunijā ar 1,4. Administratīvā vide Latvijā kopš 2021. gada vērtēta labāk.
/nginx/o/2026/07/14/17782710t1h69c4.jpg)
Uzņēmumi, kas saistīti ar Zviedriju, korupcijas ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā vērtē augstāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas atklājas aptaujā "Business Climate Survey 2026", ko veikušas Zviedrijas vēstniecības Baltijas valstīs sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). Rezultāti publiskoti 2026. gada 14. novembrī, un tie rāda, kā ārvalstu investori vērtē uzņēmējdarbības vidi trijās Baltijas valstīs.
Korupcijas vērtējums
Uzņēmumi korupcijas ietekmi vērtēja skalā no viena līdz pieciem: viens nozīmē, ka korupcija darbību neietekmē, pieci — ka ietekmē ļoti būtiski. Latvijā vidējais rādītājs ir 2,3 punkti, bet 2021. gada aptaujā tas bija 2,1. Lietuvā tas ir 1,7, Igaunijā — 1,4.
Pētījuma autori norāda, ka starpība starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm ir statistiski nozīmīga arī tad, ja ņem vērā darbinieku skaitu, saikni ar Zviedriju, regulējumu, licenču un atļauju saņemšanu, nodokļu sistēmu un uzņēmējdarbības kultūru. Tātad atšķirības nevar izskaidrot tikai ar aptaujāto uzņēmumu raksturlielumiem.
Latvijā viszemāko ietekmi minējuši uzņēmumi ar Zviedrijas kapitāla vairākumu — 1,9 punkti. Uzņēmumi ar mazākuma līdzdalību devuši 2,3 punktus, meitasuzņēmumi un filiāles — 2,6, bet uzņēmumi ar cita veida saikni — trīs punktus. Atvērtajās atbildēs uzņēmumi aicinājuši aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku un korupciju un konsekventāk piemērot normatīvos aktus.
Administratīvā vide
Vienlaikus vērtējums par administratīvo vidi Latvijā kopš 2021. gada uzlabojies. Licenču, atļauju un saskaņojumu saņemšanas atbilstība uzņēmumu vajadzībām novērtēta ar 3,7 punktiem, iepriekš — ar 2,6. Nodokļu sistēma un normatīvais regulējums saņēmuši pa 3,5 punktiem. Uzņēmumi kā svarīgu uzlabojumu min prognozējamāku un stabilāku regulējumu, mazāku birokrātiju, vienkāršākas prasības, ātrākus valsts pārvaldes procesus un publisko pakalpojumu digitalizāciju.
Aptaujas metodika
Aptauja notika no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam. Analizētas 214 uzņēmumu atbildes: 73 no Latvijas, 85 no Igaunijas un 56 no Lietuvas. Piedalījās uzņēmumi ar Zviedrijas kapitālu, vadību un citi ar Zviedriju saistīti uzņēmumi; organizēšanā iesaistījās arī Zviedrijas tirdzniecības kameras. 2021. gadā Latvijā piedalījās 39 uzņēmumi. Respondentu kopas un daļa vērtēšanas skalu atšķiras, tāpēc salīdzinājumā precīzāk vērtējams pārmaiņu virziens, nevis apmērs.

