Ekonomists: ziemas elektrības cenas Latvijā lielā mērā noteiks vēja stiprums
Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka dārgās dabasgāzes dēļ elektroenerģijas cenas Latvijā ziemas nogalē un pavasarī būs cieši atkarīgas no laikapstākļiem. Ja vēji nepūtīs, cenas būs augstas, jo savienojumi ar Ziemeļvalstīm ir par vāju cenu izlīdzināšanai.
Latvijā gaidāmajā ziemā elektroenerģijas cenas lielā mērā noteiks laikapstākļi, īpaši vēja stiprums, jo dabasgāze ir dārga. To raidījumā “Ziņu TOP” skaidrojis bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, ar Skandināvijas valstīm esošie elektrotīklu savienojumi ne vienmēr ļauj izlīdzināt cenu atšķirības, tāpēc Latvijas patērētājiem cenu svārstības var justies īpaši spēcīgi.
Gāzes cena velk augšup arī elektrību
Šo gadu Latvija sākusi ar dabasgāzes cenu ap 30 eiro par megavatstundu. Oktobrī biržā tā uz brīdi sasniegusi 100 eiro, bet pašlaik ir ap 80 eiro par megavatstundu. Strautiņš uzsver, ka tik dārga gāze nevar neatspoguļoties elektrības cenā. Gāzes elektrostacijās elektroenerģijas ražošana izmaksā vismaz divreiz vairāk nekā pati gāze, rēķinot enerģijas vienībās, jo jāņem vērā zudumi un tehniskās izmaksas.
Atjaunīgajiem energoresursiem ir ļoti zemas mainīgās izmaksas, tāpēc brīžos, kad biržas cena nokrītas līdz nullei, ražotājiem nav izdevīgi šādas stacijas izslēgt. Gāzes stacijas savukārt ieslēdz galvenokārt tad, kad pieprasījumu nespēj nosegt citi resursi un cenas tirgū paaugstinās. Vasarā gāzes koģenerācijas stacijas lielākoties nedarbojas. Oktobra dati liecina, ka tās laiku pa laikam atkal tiek pieslēgtas tīklam, taču lielāko daļu laika tās joprojām ir izslēgtas.
Cenu atšķirības Skandināvijā
Ekonomists norāda, ka arī pašā Skandināvijā cenas ļoti atšķiras. Somijā un Skandināvijas ziemeļos elektrība augsto cenu periodā maksājusi vien dažus desmitus eiro par megavatstundu. Norvēģijā, kur ir lieli savienojumi, piemēram, ar Dāniju un Lielbritāniju, daļa valsts atrodas citā cenu zonā, un Zviedrijas dienvidos situācija esot līdzīga. Strautiņu pārsteidz, ka Skandināvijas valstis nav izveidojušas pietiekami jaudīgus iekšējos savienojumus. Viņš pieļauj politiskus iemeslus, piemēram, vēlmi aizsargāt energoietilpīgo rūpniecību ziemeļos.
Prognoze
Ekonomists neuzskata, ka viss būs slikti: pārtikas izejvielu tirgos joprojām ir pārsteidzošs miers. Tomēr gāzes cenas rada bažas. Šīs ziemas nogalē, pavasarī un līdz pat palu laikam elektrības cenas būs cieši saistītas ar laikapstākļiem. “Ja stipri pūtīs vēji, tad cenas var būt zemas. Ja vēji nepūtīs, tad cenām, diemžēl, jābūt augstām,” secina Strautiņš.
