Aptaujas: AfD apsteidz valdošo SPD pirms Mēklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga vēlēšanām
Piecas dienas pirms Mēklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga vēlēšanām aptaujas liecina, ka galēji labējā AfD apsteidz valdošo SPD, savukārt CDU cīnās par iekļūšanu parlamentā vispār.
Polarizēta priekšvēlēšanu cīņa
Vācijas ziemeļaustrumu federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija svētdien, 20. septembrī, gaida landtāga vēlēšanas, ko vietējie vērtē kā vienu no polarizētākajām priekšvēlēšanu cīņām zemes vēsturē, ziņo tagesschau.de. Saskaņā ar Infratest dimap aptauju "MV-Trend", galēji labējā partija AfD saglabā vadību ar 38% atbalstu, apsteidzot pašreizējās premjerministres Manuelas Švēzigas (SPD) partiju par aptuveni pieciem procentpunktiem. Gandrīz trešdaļa aptaujāto atbalstītu nākotnes valdību AfD vadībā — tas daļā sabiedrības raisa bažas par nebijušu pagriezienu pa labi. Vairāki reliģisko kopienu pārstāvji pirmo reizi publiski aicinājuši vēlētājus, izvēloties partiju, ņemt vērā "minoritāšu aizsardzību", kas tiek uztverts kā nostāšanās pret AfD.
Kristīgie demokrāti vēsturiskā zemākajā punktā
Kamēr AfD un SPD sacenšas par pirmo vietu, pārējās partijas paliek tālu aizmugurē. CDU aptaujās krities līdz 7%, un partijas vadītājs Daniels Pēterss to raksturojis kā partijas "eksistenciālu cīņu"; daži analītiķi pieļauj, ka kristīgie demokrāti var nepārvarēt pat 5% barjeru, ziņo NDR.de. Neskaidra ir arī Zaļo un BSW iekļūšana landtāgā, savukārt liberāļu FDP tagad pieskaitāma pie mazajām partijām. Die Linke ir stabilākā no mazajām partijām ar 9–11% atbalstu — līmenī, kas tuvs 2021. gada rezultātam. Otrdienas vakarā NDR televīzijā notika šo četru mazāko partiju — CDU, Die Linke, Zaļo un BSW — vadītāju debates; pēc vēlēšanotāju vērtējuma tieši šīs partijas var kļūt par "karaļu darītājiem" valdības veidošanā, kaut arī uzvaru gaida no AfD vai SPD.
Galvenās tēmas un federālās valdības kritika
Aptaujās vēlētāji par steidzamākajām problēmām min izglītību, tautsaimniecību un migrāciju, kā arī bažas par bezdarbu, veselības aprūpi un pensijām. AfD kampaņā piedāvā radikālas pārmaiņas — patvēruma meklētāju uzņemšanas apturēšanu, vēja enerģijas attīstības apturēšanu un "Nord Stream" gāzes vadu atjaunošanu, savukārt Švēziga uzsver stabilitāti, darbavietu saglabāšanu un bezmaksas pirmsskolas izglītību. Tagesschau.de norāda, ka laikā no 2020. līdz 2025. gadam zemē zaudēti aptuveni 7,5% rūpniecības darbavietu. Gan SPD, gan CDU šajā kampaņā nevar paļauties uz atbalstu no Berlīnes — kanclers Frīdrihs Mercs reģionā ieradies uz priekšvēlēšanu pasākumu tikai vienu reizi, bet pati Švēziga maijā apgalvojusi, ka federālā valdība zaudējusi iedzīvotāju uzticību. Rostokas politologs Volfgangs Muno prognozē augstu vēlētāju aktivitāti, atsaucoties uz nesenajām Saksijas-Anhaltes vēlēšanām, kur AfD uzvara kļuva par mobilizācijas signālu gan tās atbalstītājiem, gan pretiniekiem. NDR.de piebilst, ka aptuveni 10% vēlētāju joprojām nav izlēmuši, bet 16% neplāno balsot vispār. Savukārt Spiegel komentārā aplūkots jautājums, vai Švēziga spēj radīt jaunu pārliecību Vācijas politikā, norādot, ka viņu atzinīgi vērtē gan pa kreisi, gan pa labi vērsti politiskie spēki.
