Aptaujas rāda demokrātiem paplašinātas iespējas iegūt vairākumu Senātā
Pēc primārvēlēšanu noslēguma vairākos ASV štatos demokrātu partijai atveras vairāk ceļu, kā 2026. gada vēlēšanās pārņemt Senāta vairākumu, jo prezidenta Trampa reitingi krītas zem 40 procentiem. Situāciju ietekmē neveiksmīgais Irānas karš un augstās cenas.
ASV Senāta vēlēšanu ainā pirms 2026. gada vidusposma balsojuma demokrātiem pavērušās plašākas iespējas nekā sākotnēji plānots. Partija pašlaik kontrolē 47 vietas un tai jāiegūst vēl četras, vienlaikus noturot esošās pozīcijas, tostarp Mičiganā un Džordžijā — štatos, kurus 2024. gadā uzvarēja Donalds Tramps.
Trampa reitingus spiež uz leju sešus mēnešus ilgušais un nepopulārais Irānas karš, kā arī augstās degvielas un pārtikas cenas. Viņa atbalsts sabiedrībā konsekventi ir zem 40 procentiem, un viena aptauja to fiksējusi pat tuvu 30 procentiem. Vēsturiski līdzīga situācija — 2006. gadā prezidenta Džordža Buša laikā — demokrātiem ļāva iegūt sešas vietas un pārņemt Senātu.
Alaska un Ziemeļkarolīna
Demokrātu partijas pārstāve Alaskā Mērija Peltola aptaujās apsteidz republikāni Danu S. Salivenu, savukārt Ziemeļkarolīnā bijušais gubernators Rojs Kūpers stabili apsteidz Trampa atbalstīto Maiklu Vatliju, dažkārt pat par vairāk nekā desmit procentpunktiem.
Ohaio, Teksasa un Meina
Ohaio bijušais senators Šerods Brauns augusta aptaujās apsteidz pašreizējo senatoru Džonu Hastedu, kura kandidatūru vājina neapmierinātība ar datu centriem štatā. Teksasā demokrāts Džeimss Talarīko, kurš vākis ievērojami vairāk ziedojumu nekā republikānis Kens Pakstons, aptaujās ir gandrīz līdzvērtīgā cīņā. Ja demokrātiem neizdodas Teksasa, iespējama alternatīva — Meina, kur pēc iepriekšējā kandidāta atteikšanās sacensībā stājies Trojs Džeksons pret ilggadējo senatori Sūzenu Kolinsu.
