Apvienotās Karalistes ekonomika aprīlī sarukusi Irānas kara enerģētikas šoka ietekmē
Apvienotās Karalistes ekonomika aprīlī samazinājās par 0,1%, pārtraucot ikmēneša izaugsmes sēriju, liecina Nacionālā statistikas biroja dati. Pirmais kritums kopš pagājušās vasaras galvenokārt skaidrojams ar pakalpojumu nozares lejupslīdi un patērētāju tēriņu samazināšanos Irānas konflikta radītās enerģētikas krīzes dēļ.
Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) aprīlī saruka par 0,1%, liecina piektdien publicētie Nacionālā statistikas biroja dati, pārtraucot ikmēneša izaugsmi, kas ilga kopš pagājušās vasaras. Tas norāda, ka karš Irānā sāk atstāt ietekmi uz Lielbritānijas ražošanas apjomu. Dominējošā Lielbritānijas ekonomikas nozare – pakalpojumi – mēneša laikā kritās par 0,2%, savukārt ražošana saglabājās stabila, bet būvniecība pieauga par 0,1%.
Lai gan trīs mēnešu periods līdz aprīlim joprojām uzrādīja IKP pieaugumu par 0,7% – jau piekto ceturksni pēc kārtas ar trīs mēnešu izaugsmi –, lielākais negatīvais ieguldījums bija sporta, izklaides un atpūtas aktivitātēm, kuras strauji kritās par 9,1%. Statistikas birojs šo kritumu daļēji skaidro ar vairāku sporta pasākumu atcelšanu Tuvajos Austrumos, kas samazinājis Lielbritānijā bāzētu uzņēmumu ieņēmumus. Patērētājiem paredzētie pakalpojumi samazinājās par 0,5%, bet mazumtirdzniecības apjomi kritās par 1,3%.
Eksperti norāda, ka situācija varētu pasliktināties. Stjuarts Klārks, portfeļa pārvaldnieks uzņēmumā Quilter, atzīmēja, ka, lai arī trīs mēnešu izaugsme saglabājas, gada pirmā ceturkšņa dati izskatās kā maldinoša pozitīva zīme, un, ASV un Irānai nespējot panākt vienošanos, apstākļi vēl ilgi būs sarežģīti. Sanajs Radža, Deutsche Bank galvenais Lielbritānijas ekonomists, norādīja, ka degvielas patēriņš samazinājies gandrīz par 10%, jo patērētāji ierobežo tēriņus. Pēc Radža domām, Irānas konflikta attīstība liecina, ka enerģētikas šoks sāk ietekmēt mājsaimniecības un uzņēmumus.
Ražošana kļuva par reto pozitīvo izņēmumu, pieaugot par 0,4%, ko veicināja farmācijas un metālu nozares. Radžs pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar uzņēmumu krājumu veidošanu pastiprinātas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos. Vienlaikus Nacionālais statistikas birojs atsevišķi ziņoja, ka 40% tirdzniecības uzņēmumu aprīlī novērojuši iepirkto preču cenu pieaugumu – augstākais rādītājs kopš 2022. gada decembra, kas uzsver inflācijas spiedienu, ar ko saskaras politikas veidotāji.
Šie dati, visticamāk, sarežģīs Anglijas Bankas uzdevumu, jo politikas veidotājiem jāizvērtē pieaugošais cenu spiediens pret ekonomikas izaugsmes palēnināšanās pazīmēm. Klārks norādīja, ka ekonomikai ir stagflācijas raksturs, un pēdējais, ko tā vēlas, ir procentu likmju paaugstināšana, taču tirgus uz to spiež, jo inflācija joprojām ir lielāka problēma. Anglijas Banka nākamo lēmumu par likmēm paziņos nākamajā ceturtdienā. Radžs prognozē turpmāku izaugsmes palēnināšanos, brīdinot, ka aktivitāte turpinās samazināties, jo augstākas enerģijas cenas samazina reālos ienākumus un augstākas tirgus likmes sāk ietekmēt mājsaimniecību budžetus. Deutsche Bank joprojām prognozē, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 1%, apsteidzot lielāko daļu G7 valstu.
