Arheologi Pompejos atklāj suņa ķepu nospiedumus uz māla flīzēm
Pompeju arheoloģe Keita Bereta stāsta par nesenajā izrakumā atklātajiem suņa ķepu nospiedumiem, kas sniedz dzīvu ieskatu senās pilsētas ikdienā.
Pompeju arheoloģiskajos izrakumos atklāti suņa ķepu nospiedumi uz māla flīzēm, kas datējami ar laiku pirms Vezuva izvirduma 79. gadā. Atradums izdarīts, pētot drenāžas kanālu kādā senā dzīvojamajā namā. Flīze bijusi daļa no kanāla pārseguma, un uz tās saglabājušies nospiedumi, kurus dzīvnieks atstājis, kamēr māls vēl nav nožuvis.
Kornela Universitātes profesore un Pompeju izrakumu līdzvadītāja Keita Bereta norāda, ka šādi atradumi nav nekas neparasts – māla flīzes bieži atstāja žāvēties vietās, kur uzturējās suņi. Tomēr šis konkrētais gadījums viņu īpaši aizkustinājis, jo sniedz "tiešu un dzīvu liecību" par romiešu laika suņa klātbūtni.
Bereta pēta Pompeju dzīvojamās ēkas un iedzīvotāju ikdienu. Viņa uzsver, ka Pompeji nav tikai "laikā sastingusi pilsēta" – no mājokļiem, priekšmetiem un grafiti var uzzināt par sociālo nevienlīdzību un pilsētas saikni ar plašāko seno pasauli. Arheologi no fragmentārām liecībām mēģina rekonstruēt cilvēku dzīvi, taču jānošķir fakti no interpretācijas.
Šis atradums ir vēl viens apliecinājums tam, ka Pompeji joprojām spēj pārsteigt un pietuvināt mūs senās Romas ikdienai.
