Arhitekte Brigita Bula aicina pirms jaunu ēku celšanas rūpīgi izvērtēt, vai tā ir vajadzīga

Latvijas arhitekte Brigita Bula ar iniciatīvu "Būvēt–Nebūvēt" aicina sabiedrību, pasūtītājus, valsti un pašvaldības pirms jaunu ēku celšanas rūpīgi pārdomāt, kāpēc un kam tā tiek būvēta, kas to izmantos un vai mērķi nevar sasniegt, uzlabojot esošās ēkas un infrastruktūru. Pēc viņas domām, Latvijā un Eiropā līdztekus labiem projektiem tiek īstenoti arī nekvalitatīvi, un jau tagad pastāv problēmas ar esošo objektu izmantošanu un uzturēšanu.

Bula uzsver, ka mērķis nav mudināt nebūvēt vispār. Vārds "nebūvēt" esot "šekspīriska" provokācija diskusijas rosināšanai, bet "būvēšanu" viņa saprot plašāk – ne tikai ēkas, bet arī ceļus, sistēmas, idejas un rīcības plānus. Kā vienkāršu piemēru arhitekte min kaimiņa baseinu: ja to izmanto reizi vai divreiz nedēļā, iespējams, lētāk ir vienoties par kopīgu lietošanu un izmaksu dalīšanu.

Koncertzāles piemērs

Kā konkrētāku piemēru Bula min plānoto Rīgas koncertzāli. Viņa saprot mūziķu vēlmi un uzskata, ka zāle bija vajadzīga jau pirms 20 gadiem, taču, viņasprāt, projekta lietderību labāk izvērtēt arī tad, ja laiks un nauda jau ieguldīta. Viņa norāda, ka Latvijā jau ir četras akustiskās koncertzāles, un spriež, ka ierobežotos līdzekļus varētu tērēt drošam ātrgaitas ceļam vai vilcienu satiksmei uz tām. Kongresu nama pārbūvi viņa vērtē divējādi: ēka tiek saglabāta, taču paredzētā pārbūve ir ļoti liela.

Rokasgrāmata un darbnīcas

Iniciatīvas gaitā plānots sagatavot metodoloģisku materiālu – rokasgrāmatu, kas noderētu studentiem, pasūtītājiem, valstij un pašvaldībām. Bula sev devusi gadu, lai sarīkotu sarunas un darbnīcas ar arhitektiem, būvniekiem, attīstītājiem, juristiem, sociologiem, kultūras pārstāvjiem un ekonomistiem. Šovasar Pāvilostā notikušajā darbnīcā piedalījās arī šefpavārs Ēriks Dreibants, un tika apspriesta sezonalitāte pavārmākslā un arhitektūrā.

Arhitekte aicina pārvērtēt arī arhitekta lomu: viņš nebūtu jāuzlūko tikai kā zīmētājs, bet kā speciālists, kas redz procesu kopumā. Viņa uzskata, ka bieži uzvar lētākie piedāvājumi publiskajos iepirkumos, un tas ietekmē kvalitāti. Bula arī apšauba uzskatu, ka vecu ēku pārbūve vienmēr ir dārga, un aicina salīdzināt konkrētas tāmes pozīcijas un ņemt vērā ēkas izmantošanas ciklu. Viņa vēlas arī elastīgāku regulējumu un uzsver, ka svarīgi ir dzirdēt kritiku.