Ārlietu ministre neizpratnē par latviešu tūristu grupu, kas ieradusies Katmandu pēc plūdu katastrofas

Ceļotāja Andra Baloža ieraksts sociālajā tīklā Facebook izraisījis plašas diskusijas Latvijā. Balodis pavēstījis, ka kopā ar savu tūristu grupu ieradies Katmandu un plāno doties tālāk uz Tibetu, tostarp posmā iekļaujot nelielu treku.

Katastrofas fons

26. augustā Nepālas un Ķīnas pierobežu skāra plūdi, ko izraisīja ledāja, klinšu un ledus masas sabrukums. Katastrofā Nepālā un Tibetā bojāgājušo skaits pārsniedzis 1300, bet tūkstošiem cilvēku joprojām uzskatīti par pazudušiem, tostarp vairāki Latvijas valstspiederīgie.

Savā ierakstā Balodis raksta par Katmandu valdošo noskaņu, tikšanos ar vietējiem draugiem un gatavošanos ceļojuma turpinājumam, vienlaikus pieminot arī katastrofas upurus un glābšanas darbus – mūku aizlūgumus par cietušajiem un vietējo glābēju panākumus, atrodot vairākus nelaimē nonākušos.

Pretrunīga reakcija

Ieraksts sociālajos tīklos saņēmis gan atbalstu, gan asu kritiku. Daļa komentētāju apšauba lēmumu doties uz reģionu tik drīz pēc traģēdijas, jautājot par cieņu pret bojāgājušajiem un iespējamiem riskiem. Citi uzsver, ka katram cilvēkam ir tiesības pašam izlemt, kā ceļot un dzīvot.

Ministres reakcija

Ārlietu ministre Baiba Braže dalījusies ar ierakstu savā Facebook profilā, paužot neizpratni un vēršoties pie Baloža, Jura Ulmaņa, veikala "Virsotne" un pārējiem grupas dalībniekiem. Ministre pauž cerību, ka grupa reģistrējusies Konsulārajā reģistrā un iepazinusies ar ārlietu ministrijas ceļojuma brīdinājumu par Nepālu un Tibetu. Braže norāda, ka valsts nevar aizliegt cilvēkiem ceļot, taču pašreizējā informācija neliecina, ka brīdinājumi tikuši uztverti pietiekami nopietni. Viņa atgādina arī par slogu, ko katastrofas seku likvidēšana radījusi Latvijas konsulārajam dienestam.

Ārlietu ministrijas brīdinājumā norādīts, ka plūdi radījuši būtiskus postījumus Rasuvas rajonā un Nepālas–Ķīnas pierobežā, bojājot infrastruktūru, un situācija var strauji mainīties.