Armēnija novēršas no Krievijas: Pašinjana uzvara un jaunais ārpolitikas kurss
Nikola Pašinjana pārliecinošā uzvara Armēnijas parlamenta vēlēšanās iezīmē pagriezienu uz Rietumiem, atsakoties no tradicionālās paļaušanās uz Krieviju, kura nespēja nodrošināt drošību 2020. gada kara laikā.
Armēnija pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja premjers Nikols Pašinjans, apstiprinājusi stratēģisku pagriezienu prom no Krievijas. Līdz šim Armēnija bija viena no Krievijas tuvākajām sabiedrotajām, piedaloties NVS, Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES) un Kolektīvās drošības līguma organizācijā (KDLO). Tomēr 2020. gada karā ar Azerbaidžānu Krievija nesniedza solīto militāro palīdzību, atstājot Armēniju bez aizsardzības. KDLO 4. pants paredz palīdzību agresijas gadījumā, bet Maskava neko nedarīja, pat ignorējot Pašinjana zvanus.
Ekonomiskā atkarība no Krievijas joprojām ir liela – Krievija veido 37% Armēnijas eksporta un 29% importa, galvenokārt zelts, dimanti un varš. Taču Erevāna sākusi diversificēt attiecības. 2026. gada aprīlī Pašinjans tikās ar Putinu, norādot uz demokrātiju un interneta brīvību, kamēr Krievija draudēja ar enerģētikas ierobežojumiem. Jūnijā Krievija ieviesa tirdzniecības ierobežojumus un atsauca vēstnieku, protestējot pret Armēnijas tuvināšanos Eiropas Savienībai.
Eiropas atbalsts ir acīmredzams – ES misijas (EUMA un EUPM) darbojas Armēnijā, un Francija aktīvi atbalsta demokrātiskās reformas. ASV arī sūta pozitīvus signālus, piemēram, Marko Rubio vizīte. Tomēr ceļš uz Eiropu būs sarežģīts, jo Krievija cenšas saglabāt ietekmi, izmantojot enerģētiskos un ekonomiskos spiediena instrumentus. Armēnijas lēmums atkāpties no Krievijas orbītas ir nozīmīgs solis, kas vājina Maskavas pozīcijas Dienvidkaukāzā un liecina par tās nespēju noturēt sabiedrotos.
