Arodbiedrība brīdina: pārmērīgas probācijas darbinieku slodzes apdraud sabiedrību Anglijā un Velsā
Probācijas darbinieku arodbiedrība Napo paziņojusi, ka pārmērīgas darba slodzes dēļ sabiedrība ir tiešās briesmās, jo bijušie notiesātie netiek pietiekami uzraudzīti. Arodbiedrība draud ar streiku, ja netiks risinātas problēmas.
Probācijas dienesta darbinieku arodbiedrība Napo izteikusi nopietnus brīdinājumus par sabiedrības drošību Anglijā un Velsā. Saskaņā ar arodbiedrības teikto, pārmērīgas darba slodzes dēļ probācijas darbinieki nespēj pienācīgi uzraudzīt bijušos notiesātos, radot tiešus riskus sabiedrībai.
Napo vadība pirmo reizi paziņojusi, ka neuzticas probācijas dienesta vadītājiem. Arodbiedrība draud sākt darba akcijas pēc trim mēnešiem, ja netiks palielināts atbalsts un algas. Šis lēmums pieņemts laikā, kad valdība plāno no septembra ievērojami paplašināt elektroniskās uzraudzības sistēmu. Tiek prognozēts, ka līdz 40 000 bijušo notiesāto tiks uzraudzīti ar aproču palīdzību, kas ir par 40% vairāk nekā pašreizējie 28 000.
Jau pagājušajā gadā oficiālā uzraudzības iestāde brīdināja, ka probācijas dienestam trūkst darbinieku ar pietiekamu pieredzi un apmācību. Sabiedrisko kontu komiteja konstatēja, ka ilgstošs personāla trūkums licis probācijas darbiniekiem strādāt ar 126% noslodzi atsevišķos reģionos.
Napo pārstāve Tānija Baseta norādīja, ka darbinieki nespēj tikt galā ar pieaugošo bijušo notiesāto skaitu. "Pārmērīga darba slodze un darbinieku izdegšana rada tiešus draudus sabiedrībai, jo darbinieki nespēj efektīvi pārvaldīt savu klientu radītos riskus," viņa sacīja. Baseta arī uzsvēra, ka mājokļu trūkums palielina bezpajumtniecību un līdz ar to arī recidīva risku.
Pēc viņas teiktā, vadība mēģina atbrīvoties no darba slodzes mērīšanas rīka, kas ļautu slēpt patieso darbinieku noslodzi. "Šī rīka zaudēšana neļaus darbiniekiem un vadītājiem redzēt savu faktisko slodzi un pierādīt, ka viņi ir pārslogoti," sacīja Baseta.
Nacionālais revīzijas birojs ziņo, ka 2024./2025. gadā Cietumu dienests sasniedza tikai 26% no noteiktajiem mērķiem tikšanos savlaicīgumā un pakalpojumu sniegšanā, salīdzinot ar 50% 2022. gadā. Tieslietu ministrija atzina, ka no 2023. līdz 2025. gadam 31% no plānotajām probācijas tikšanās reizēm nenotika.
Ministrija jau paziņojusi, ka nākamā gada laikā plāno pieņemt darbā 1300 papildu probācijas darbiniekus, ieguldot 700 miljonus mārciņu līdz 2029. gadam. No šīs summas 100 miljoni paredzēti aproču sistēmas paplašināšanai, bet 5 miljoni – tuvuma uzraudzības tehnoloģijas testēšanai, kas domāta vardarbības ģimenē un stalkeru uzraudzībai.
Arodbiedrības izpildkomiteja apstiprinājusi rezolūciju, kurā teikts, ka pašreizējā situācija ir nepieņemama. Rezolūcijā norādīts, ka probācijas dienesta vadība nav pildījusi savu pienākumu rūpēties par darbiniekiem, un tas liecina par nolaidību pret viņu labklājību un profesionālo integritāti, kā arī kopienu drošību.
Cietumu ministrs Džeimss Timpsons atzina, ka probācijas dienests ir pakļauts milzīgam spiedienam, un atklāja, ka katrs darbinieks uzrauga vidēji 32 bijušos notiesātos. "Sistēma darbojas pārāk saspringti. Mēs mantojām salauztu sistēmu un tagad to saliekam kopā. Tas prasīs laiku," viņš teica parlamenta komitejai.
Tieslietu ministrijas pārstāvis apliecināja, ka ministrija turpinās cieši sadarboties ar arodbiedrībām, lai darbinieki saņemtu nepieciešamo atbalstu. "Mums ir pilnīga uzticība probācijas dienesta vadībai, lai īstenotu nepieciešamās pārmaiņas un uzlabojumus," viņš piebilda.
