Arodbiedrības brīdina — Leiboristu plāns par nulles stundu līgumiem var neatbilst solītajam
Lielbritānijas arodbiedrības brīdina biznesa ministru Džonatanu Reinoldsu, ka valdības plāns ierobežot nulles stundu līgumus var neizpildīt partijas priekšvēlēšanu solījumus. Strīds risinās, kamēr sabiedriskā apspriešana par politiku noslēdzas nākamnedēļ.
Vairākas Lielbritānijas arodbiedrības ir paudušas bažas biznesa un tirdzniecības sekretāram Andi Bērnhemam, ka valdošās Leiboristu partijas plāns ierobežot tā sauktos nulles stundu darba līgumus var neatbilst tam, kas tika solīts partijas priekšvēlēšanu manifestā.
Arodbiedrību pārstāvji vēršas pie biznesa ministra Džonatana Reinoldsa pēc apliecinājumiem, kamēr Arodbiedrību kongress (TUC) nosaucis daļu biznesa aprindu reakciju par "biedēšanu".
Bažas par izņēmumiem
Arodbiedrības ir satraukušās par konsultāciju dokumentā minētajiem ierobežojumiem, kas noteiktu, kuri darbinieki varētu pretendēt uz jaunajiem garantēto stundu līgumiem. Veikalu darbinieku arodbiedrības Usdaw ģenerālsekretāre Džoena Tomasa uzsvēra, ka tiesības uz līgumu, kas garantē ierasto darba stundu skaitu, ir pamattaisnīguma jautājums un attiecas uz visiem darbiniekiem, tostarp uz pilnas slodzes strādājošajiem.
GMB arodbiedrības pārstāvis Ross Holdens brīdināja, ka bez būtiskas politikas pārskatīšanas pastāv risks neatbilst manifestā solītajam, un pauda bažas, vai arodbiedrību viedoklis tiek pietiekami ņemts vērā. Savukārt arodbiedrība Unite kritizēja ierosināto "regularitātes prasību", uzskatot, ka tā varētu izslēgt lielu daļu darbinieku no jaunajām tiesībām.
Izmaksas un konteksts
Nulles stundu līgumu ierobežošana ir viens no galvenajiem Nodarbinātības tiesību likuma mērķiem, kas jau ir stājies spēkā, taču ar šo jomu saistītās izmaiņas plānots ieviest tikai nākamgad. Valdības publicētās aplēses liecina, ka plašākā politikas versija uzņēmumiem varētu izmaksāt līdz 2,9 miljardiem sterliņu mārciņu gadā, ko biznesa organizācijas nosaukušas par smagu triecienu grūtībās esošiem uzņēmumiem.
TUC pārstāve Keita Bela norādīja, ka daļa no lēstajām izmaksām pieņem, ka darba devēji nemainīs savu darbības modeli, un atgādināja, ka neregulāri grafiki gada laikā vienam no trim nulles stundu līgumu darbiniekiem izmaksā aptuveni 3000 mārciņu. Valdības pārstāvis apstiprināja apņemšanos izbeigt "ekspluatējošus" nulles stundu līgumus, uzsverot, ka gala lēmumi vēl nav pieņemti un notiek konsultācijas ar biznesu un arodbiedrībām.
