Ārsti un feldšeri bez darba vietas ārstniecības iestādē varēs izrakstīt zāles sev
Ārsti un ārstu palīgi ar derīgu profesionālo reģistrāciju, kuri nestrādā ārstniecības iestādē, turpmāk varēs izrakstīt zāles personīgai lietošanai, recepšu veidlapas izsniedzot Nacionālajam veselības dienestam. Kārtību nosaka augustā valdībā apstiprinātie grozījumi.

Veselības inspekcija informējusi, ka ārsti un ārstu palīgi jeb feldšeri, kuriem ir derīgs reģistrācijas termiņš Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, turpmāk varēs izrakstīt zāles personīgai lietošanai arī tad, ja viņi nestrādā ārstniecības iestādē. Iespēju paredz augustā valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par recepšu veidlapu un recepšu apriti.
Šādas receptes, kas apzīmētas ar "pro me" vai "ad usum proprium", drīkst izmantot tikai personīgai lietošanai — tās nevar izrakstīt ģimenes locekļiem, pacientiem vai citām personām. Ārsts 12 mēnešu periodā drīkst izrakstīt ne vairāk kā 50 šādas receptes, ārsta palīgs jeb feldšeris — ne vairāk kā 30.
Kā notiek veidlapu izsniegšana
Recepšu veidlapas ārstiem un ārstu palīgiem, kuri nestrādā ārstniecības iestādē, izsniedz Nacionālais veselības dienests (NVD), par to informējot Veselības inspekciju. Saņemot šo informāciju, inspekcija attiecīgās personas reģistra ierakstā kā darba vietu norāda "Recipe pro me" — šī atzīme netiek pievienota visiem, kas nestrādā ārstniecības iestādē, bet tikai tiem, kam NVD izsniedzis veidlapas. Inspekcija skaidro, ka tā nav faktiska darba vieta, bet reģistra atzīme aptiekām, un reģistra publiskajā daļā tā nav redzama.
Zāļu izrakstīšanai jāizmanto recepšu veidlapas, kas iespiestas kopš šī gada 1. septembra, savukārt iepriekšējās veidlapas varēja lietot līdz 31. augustam, un neizmantotās jānodod NVD iznīcināšanai.
Priekšvēsture
Pērn aprīlī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijas deputāti aicināja Veselības ministriju ļaut ikvienam ārstam vai ārsta palīgam ar diplomu izrakstīt līdz 50 receptēm gadā personīgai lietošanai. Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija toreiz uzsvēra, ka galvenajam kritērijam jābūt diplomam, nevis aktīvai reģistrācijai. Ministrijas pārstāvji savukārt pauda bažas par kontroles iespējām un iebilda pret tiesību piešķiršanu personām, kuras nav reģistrētas vai nepilnveido zināšanas.
/nginx/o/2026/09/16/17921950t1h4b06.jpg)

