Ārsts Apinis: vēlēšanas smadzenēs darbojas līdzīgi kā atkarības vai alkoholisms

Ārsts un publicists Pēteris Apinis savā rakstā pievērsies vēlēšanu psiholoģiskajai un neirobioloģiskajai ietekmei, salīdzinot to ar klasiskām atkarībām.

Uzvaras eiforija un sakāves šoks

Apinis norāda, ka uzvarētājiem vēlēšanu brīdī smadzenēs strauji paaugstinās testosterona un dopamīna līmenis, kas stiprina pašpārliecību, mazina trauksmi, bet var veicināt augstprātību un empātijas trūkumu pret oponentiem. Zaudētājiem savukārt raksturīgs šoks, apātija un ticības zudums demokrātiskajiem procesiem, kas dziļi ideoloģiski iesaistītiem cilvēkiem var izpausties kā personīgs pazemojums.

Salīdzinājums ar azartspēlēm un atkarībām

Pēc autora domas, vēlēšanu periods līdzinās azartspēļu mehānismam – pastāvīga jaunu reitingu un ziņu pārbaude rada tādu pašu adrenalīna un dopamīna cikla efektu kā sociālo tīklu „skrullēšana” vai spēļu automāti. Lai gan medicīnas klasifikatoros šādas atkarības formāli nav fiksētas, aptuveni 5–10% cilvēku vēlēšanu process var pārvērsties kompulsīvā, grūti kontrolējamā vajadzībā – ar tolerances pieaugumu, sociālām sekām un abstinences simptomiem pēc vēlēšanu beigām.

Saistība ar alkoholu

Apinis vērš uzmanību uz Latvijas piemēriem, kad vēlēšanu laikā deputātu kandidāti un citi politiski aktīvi cilvēki pamanīti alkohola reibumā, tostarp viens gadījums ar braukšanu alkohola ietekmē. Viņš izvirza tēzi, ka intensīva priekšvēlēšanu cīņa, polarizācija un stress var veicināt pastiprinātu alkohola lietošanu – gan kā veidu, kā nomierināt trauksmi, gan kā daļu no svinību vai vilšanās rituāliem.

Raksts arī piemin smagākus gadījumus no starptautiskās prakses – pēc ļoti polarizētām ASV vēlēšanām ziņots par trauksmes un depresijas gadījumu pieaugumu zaudējušo kandidātu atbalstītāju vidū, kā arī atsevišķus pašnāvības gadījumus, kad politiskā identitāte bijusi cieši saistīta ar personisko dzīves jēgu.