Astoņi faktori, kas ietekmēs kara Irānā gaitu: no ASV starpposma vēlēšanām līdz Hormuza šaurumam
Trīs analītiķi skaidro, kuri faktori var virzīt ASV un Irānas konfliktu uz karu vai mieru. Starp tiem ir ASV Kongresa vēlēšanas, Izraēlas politiskais strupceļš, kodolprogramma un ekonomiskais spiediens.
ASV Kongresa starpposma vēlēšanu priekšvakarā prezidenta Donalda Trampa administrācija nespēj ne uzvarēt karā ar Irānu, ne to noslēgt diplomātiski. Karš sākās februāra beigās un tagad ievilcies devītajā mēnesī. Vāciešu starptautiskā raidorganizācija Deutsche Welle aptaujāja trīs ekspertus: Omidu Memariānu no Vašingtonā bāzētā domnīcas DAWN, kas pēta ASV Tuvo Austrumu politikas reformas, somijā strādājošo politologu Leilu Morovati un Babaku Rezaī Darjakenari no Leidenas Universitātes Nīderlandē. Viņi izvērtēja, kas var noteikt turpmāko gaitu.
ASV vēlēšanas
Memariāns uzskata, ka demokrātu uzvara pievērstu Trampu iekšpolitikai un Kongresā atklātu kara izmaksas. Tomēr prezidents varētu turpināt ierobežotus triecienus bez formāla kara pieteikuma. Darjakenari piebilst, ka republikāņu zaudējums ne vienmēr apturētu jaunus uzbrukumus.
Izraēla un kodolprogramma
Izraēlas 27. oktobra vēlēšanas beidzās strupceļā: ne premjera Benjamina Netanjahu koalīcija, ne bijušā armijas vadītāja Gadi Eizenkota atbalstītāji nesaņēma skaidru vairākumu. Memariāns brīdina, ka pārejas periods ir visbīstamākais jaunai eskalācijai. Kodolprogramma joprojām ir galvenais strīda jautājums: ASV vēlas koncesijas jau sarunu sākumā, bet Irāna pirms sarunām prasa atcelt sankcijas un atbrīvot iesaldētos aktīvus.
Hormuza šaurums, huti un starpnieki
Pirms kara pa Hormuza šaurumu gāja aptuveni 20% pasaules naftas. Irāna kopš tā laika krasi samazinājusi enerģijas eksportu tur. Memariāns uzskata, ka ierobežojumi šaurumā paši par sevi eskalāciju neizraisīs, taču incidents varētu kalpot par ieganstu plašākam uzbrukumam. Jemenas huti, kas uzbrūk enerģijas eksportam Sarkanajā jūrā, rīkojas pragmatiski, bet Darjakenari ieskatā to uzbrukumi var veicināt koalīciju pret Irānu. Starpnieku lomā darbojas Katara, Omāna, Pakistāna un Saūda Arābija.
Pēc vēlēšanām
Tramps solījis vienošanos ar Teherānu drīz pēc vēlēšanām. Reuters, atsaucoties uz irāņu amatpersonām, ziņo, ka Teherāna sarunas vilcina apzināti. Darjakenari uzskata, ka militāras eskalācijas iespējamība ir augsta. Ekonomiskais slogs spiež visas puses, taču neviena vēl nav nonākusi pie secinājuma, ka kompromiss ir neizbēgams.
