ASV administrācija vēlas Ukrainas un Krievijas miera vienošanos līdz 2027. gada janvāra sākumam
Donalda Trampa administrācija ir devusi Eiropas un Ukrainas amatpersonām signālu, ka vēlas panākt Ukrainas un Krievijas miera līgumu līdz 2027. gada janvāra sākumam. Kijivā bažījas, ka termiņš var nozīmēt spiedienu uz Ukrainas piekāpšanos.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija Eiropas un Ukrainas amatpersonām likusi saprast, ka vēlas, lai Ukraina un Krievija miera vienošanos panāktu līdz 2027. gada janvāra sākumam. Par to, atsaucoties uz četriem lietas zinātājiem, raksta laikraksts Financial Times. Tas ir svarīgi, jo termiņš var ietekmēt sarunu gaitu par karu, kas Ukrainā turpinās.
Avoti stāsta, ka ASV īpašie sūtņi Džereds Kušners un Stīvs Vitkofs pēdējās dienās rīkojuši vairākas tikšanās ar Krievijas, Ukrainas un Eiropas amatpersonām Maskavā, Dublinā un Berlīnē, uzsverot steidzamību.
Bažas par piekāpšanos
Vīns Eiropas amatpersona pēc tikšanās ar sūtņiem sacīja, ka amerikāņi spiež ļoti stipri un pastāv bažas, ka vienošanās panākšanai būtu vajadzīgas būtiskas Ukrainas piekāpšanās. Cita amatpersona piebilda, ka ASV steidzas, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins ne.
Ukrainas amatpersona norādīja, ka termiņš Kijivā pastiprinājis bažas: Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu tikt pakļauts spiedienam pieņemt Maskavai izdevīgus noteikumus, pirms Kongresā kontroli pārņem demokrāti. Pēc šī avota teiktā, Krievija labākus noteikumus varētu iegūt, ja vienošanās tiktu panākta pirms janvāra.
G20 samits un citi aspekti
Divi avoti min, ka ASV amatpersonas ieteikušas iespēju, ka Tramps G20 samitā Maiami, kuru viņš uzņems nākamajā mēnesī, varētu pārrunāt kara izbeigšanu ar Eiropas līderiem. Savukārt kāda Francijas amatpersona norādīja, ka sarunu par Ukrainu ar Eiropas līderiem G20 samitā nebūs, jo Ukraina vēl nav uzaicināta.
Ziņojumā minēti arī ierobežojumi Starshield ātrumam un kavēšanās ar pretraķešu piegādi. Kāda Ukrainas amatpersona šādu ASV rīcību raksturoja kā apzinātu izvēli, kuras mērķis ir palīdzēt Krievijai panākt izdevīgus noteikumus. Divi cilvēki, kas pārzina Kremļa nostāju, sacīja, ka Krievija vēlas plānotās gaisa triecienu kampaņas izmantot, lai stiprinātu savas pozīcijas nākotnes sarunās, tādēļ ātra vienošanās ir maz ticama.
Iepriekšējie notikumi
Kušners dienu iepriekš sacīja, ka ASV izdevies panākt Krievijas gatavību izskatīt koncepciju, kurā drošības garantijas Ukrainai balstītos mehānismā, kas līdzinās NATO 5. pantam. Zelenskis atzina, ka nav drošs, vai Ukraina un ASV saprot šo jēdzienu vienādi. 15. novembrī Kušners bija minējis, ka, gatavojoties jaunai trīspusējo sarunu kārtai, radušās vairākas jaunas idejas.

/nginx/o/2026/05/16/17643521t1hc342.jpg)
