Igaunija izsauc Krievijas diplomātu un no 1. decembra slēgs sauszemes robežpunktus
Igaunijas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai nosodītu Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus Kijivai. Valdība lēma no 1. decembra slēgt sauszemes robežšķērsošanas punktus ar Krieviju.
/nginx/o/2026/05/16/17643521t1hc342.jpg)
Igaunijas Ārlietu ministrija piektdien, 20. novembrī, izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai izteiktu stingru nosodījumu Krievijas plašajiem raķešu un dronu uzbrukumiem Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Uzbrukumi notikuši pēdējās dienās, un ceturtdien tie nodarīja bojājumus vairāku Eiropas valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām. Vienlaikus Tallina paziņoja par valdības lēmumu, ar kuru Igaunija reaģē uz Krievijas naidīgām darbībām.
Ārlietu ministrijas pārstāvji informēja Krievijas diplomātu, ka no 1. decembra tiks slēgti sauszemes robežšķērsošanas punkti ar Krieviju. Lēmumu valdība pieņēma piektdien.
Ministra vērtējums
Īgaunijas ārlietu ministrs Margus Tsahkna norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpina sistemātiski uzbrukt Ukrainas pilsētām, infrastruktūrai un iedzīvotājiem. Pēc viņa teiktā, uzbrukumi vērsti pret enerģētikas, ekonomikas un transporta infrastruktūru, kā arī slimnīcām, skolām, kafejnīcām un kultūras iestādēm. Tikai pēdējās nedēļas laikā nogalināti vai ievainoti gandrīz 700 civiliedzīvotāju.
Tsahkna uzsvēra: kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju un neuzņemas atbildību, Igaunijas centieniem jākoncentrējas uz diviem mērķiem — spiedienu uz Krieviju un visaptverošu atbalstu Ukrainai.
Kāpēc slēdz robežu
Ministrs robežas slēgšanu nodēvēja par svarīgu soli. Viņa ieskatā tas samazina iespējas pārrobežu pārvietošanos izmantot vervēšanai, ietekmēšanas operācijām, sabotāžas organizēšanai vai sankciju apiešanai. Igaunijas pienākums esot aizsargāt valsts drošību un Eiropas Savienības ārējo robežu, kā arī neļaut Krievijai sēt nenoteiktību un bailes vai novērst uzmanību no Ukrainas atbalsta.
Uzbrukumi Kijivai
Naktī uz ceturtdienu Krievijas trieciens Kijivā skāra Volodimira katedrāli un ārvalstu vēstniecības, tostarp Austrijas un Nīderlandes pārstāvniecības. Savukārt naktī uz piektdienu Krievija uz Ukrainu raidīja aptuveni 100 raķešu: 80 no tām bija spārnotās raķetes, bet līdz 20 — ballistiskās.


