ASV akciju tirgus krīt: tehnoloģiju uzņēmumi pēc vēlēšanām zaudē simtiem miljardu dolāru
Pēc ASV starpposma vēlēšanām, kurās uzvarēja demokrāti, strauji kritušas lielāko tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Nasdaq indekss slēdzās ar vairāk nekā 5,5% kritumu, ko saista ar bažām par mākslīgā intelekta attīstības palēnināšanos.
Ceturtdien ASV biržās krasi kritušas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta (MI) nozares uzņēmumu akcijas. Tas notika pēc starpposma vēlēšanām, kurās demokrāti ieguva vairākumu gan Senātā, gan Pārstāvju palātā un tādējādi pārņēma Kongresa kontroli uz atlikušo prezidenta Donalda Trampa pilnvaru laiku. Investori baidās, ka MI infrastruktūras būvniecība var palēnināties.
Indeksu kritums
Tehnoloģiju uzņēmumiem raksturīgais Nasdaq Composite indekss slēdzās ar vairāk nekā 5,5% kritumu, un tirgus kapitalizācija saruka aptuveni par 2,5 triljoniem dolāru, norāda Dow Jones dati. S&P 500 indekss noslēdza dienu ar 4,4% kritumu, bet Dow Jones Industrial Average — ar vairāk nekā 3,4% kritumu. Tās bija sliktākās dienas kopš 2025. gada. Nasdaq kritums bija tik liels, ka indekss nonācis korekcijas zonā, proti, vairāk nekā 10% zem nesenā augstākā līmeņa.
Uzņēmumu zaudējumi
Nvidia akcijas noslīdēja vairāk nekā par 9%, un uzņēmuma vērtība samazinājās par vairāk nekā 400 miljardiem dolāru. AMD un Micron akcijas zaudēja vairāk nekā 17%, Intel — 10,3%, bet atmiņas ierīču ražotāja SanDisk — vairāk nekā 22%. Filadelfijas pusvadītāju indekss, kas seko 30 lielākajiem nozares uzņēmumiem, kritās par vairāk nekā 12%. Elona Muska uzņēmumu SpaceX un Tesla akcijas zaudēja attiecīgi 8% un gandrīz 11%, kopā zaudējot vairāk nekā 300 miljardus dolāru. Tā dēvētie “septiņi lieliskie” tehnoloģiju giganti vienas tirdzniecības dienas laikā zaudējuši triljonu dolāru vērtības.
Politiskais konteksts
Daudzi demokrāti vēlēšanu kampaņās aicināja bremzēt datu centru un MI izplatību, un vairākās vietās vēlēšanu biļetenos bija desmitiem priekšlikumu ierobežot datu centru attīstību. Teksasas gubernatora amatam ievēlētā demokrāte Džina Hinohosa solījusi moratoriju jaunu datu centru būvniecībai. Musks bija ieguldījis gandrīz 450 miljonus dolāru republikāņu kampaņās, taču Teksasa nonāca demokrātu rokās.
Tramps akciju kritumu piedēvēja politiskajiem pretiniekiem. OpenAI prezidents Gregs Brokmens atzina, ka nozari pārsteigusi reakcija pret datu centriem, un uzsvēra nepieciešamību strādāt ar vietējām kopienām. Meta prezidente Dīna Pauela Makkormika aicināja nozari vairāk skaidrot MI ieguvumus.
