Eksperti Lagosā aicina steidzami reformēt tirdzniecību starp Āfrikas valstīm
Moonshot 2026 forumā Nigērijas pilsētā Lagosā eksperti norādīja, ka Āfrikas iekšējā tirdzniecība joprojām veido mazāk nekā 17% no kontinenta kopējās tirdzniecības. Viņi aicināja novērst šķēršļus, lai brīvās tirdzniecības zona kļūtu par īstu vienotu tirgu.
Āfrikas valstu savstarpējā tirdzniecība joprojām veido mazāk nekā 17% no kontinenta kopējās tirdzniecības, savukārt Eiropā šis rādītājs pārsniedz 60%. Par to tika runāts tehnoloģiju un uzņēmējdarbības forumā Moonshot 2026 Nigērijas pilsētā Lagosā, kur eksperti aicināja steidzami veikt reformas, lai vienota Āfrikas tirgus ideja kļūtu par realitāti. Tēma ir būtiska, jo no tirdzniecības apjoma starp valstīm ir atkarīgi kontinenta uzņēmumu ienākumi un ekonomikas izaugsme.
Āfrikas Kontinentālā brīvās tirdzniecības zona (AfCFTA) solās izveidot 3,4 triljonu dolāru lielu tirgu. Taču uzņēmējdarbību joprojām kavē regulējuma šķēršļi, sadrumstalotas finanšu sistēmas un dārgi pārrobežu maksājumi.
Plaisa starp nolīgumu un praksi
Intervijā raidījumam Business Africa uzņēmuma Norebase valdes priekšsēdētājs Adetola Onajemi (Adetola Onayemi) norādīja uz atšķirību starp noslēgtajiem tirdzniecības nolīgumiem un to īstenošanu. Viņaprāt, problēmas joprojām pastāv uz robežām, ostās un bankās. Viņš aicināja izmantot tehnoloģiju risinājumus, tostarp standartizētu uzņēmējdarbības dokumentāciju un savstarpēji saistītas digitālo maksājumu sistēmas, lai atvieglotu iziešanu tirgū un samazinātu darījumu izmaksas. Uzņēmumiem viņš ieteica aktīvi izmantot AfCFTA, lai atklātu šķēršļus un mudinātu valdības tos novērst.
Tehnoloģiju nozare un pārvaldība
Āfrikas tehnoloģiju nozare saskaras ar jaunu situāciju: lēts kapitāls izsīkst, un starptautiskie investori pārvērtē savu klātbūtni kontinentā. Jaunuzņēmumiem arvien vairāk jāpierāda rentabilitāte un finanšu disciplīna. Iespējams, tas liecina par pāreju no strauja kāpuma uz izturīgāku uzņēmumu veidošanu.
Savukārt Mo Ibrahima fonda jaunākais ziņojums rāda, ka gandrīz puse Āfrikas iedzīvotāju dzīvo valstīs, kur pārvaldība pēdējos desmit gados pasliktinājusies. Tas raisa bažas par institūciju darbību, politisko stabilitāti un investoru uzticēšanos.
