ASV amatpersonas mudina Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, draudot ar palīdzības ierobežošanu
Saskaņā ar laikraksta “Financial Times” ziņoto, ASV amatpersonas nedēļas nogalē zvanījušas Eiropas galvaspilsētām un Kijivai, pieprasot pārtraukt Ukrainas uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem. Sarunās izskanējuši draudi apturēt izlūkdatu nodošanu un ieroču piegādes.
Amerikas Savienoto Valstu amatpersonas pagājušās nedēļas nogalē zvanījušas gan Eiropas valstu galvaspilsētu, gan Kijivas amatpersonām, lai panāktu, ka Ukraina pārtrauc uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tā ziņo Londonas laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz cilvēkiem, kuri zvanus saņēmuši vai zina to saturu. Ziņas ir svarīgas, jo runa ir par iespējamu ASV atbalsta ierobežošanu valstij, kas jau ceturto gadu aizstāvas pret Krievijas iebrukumu.
Kādi draudi izskanējuši
Sarunās minēts, ka ASV varētu pārtraukt izlūkošanas informācijas nodošanu Ukrainai un apturēt ieroču piegādes PURL programmas ietvaros, ja uzbrukumi nebeigsies. Kāda amatpersona, kas saņēmusi ASV aizsardzības ierēdņa zvanu, laikrakstam teica: “Viņi zvana Kijivai, viņi zvana visiem.” Izdevums min arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska militāro padomnieku Pavlo Palisu, kurš iepriekš komandēja 93. atsevišķo mehanizēto brigādi.
Baltais nams zvanus nav apstiprinājis un nav tos komentējis. Draudi izskanējuši laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps esot paudis spēcīgu neapmierinātību ar Zelenski sakarā ar triecieniem naftas rūpnīcām.
Ko tas nozīmētu Ukrainai
Kāds Eiropas pārstāvis telekanālam “CNN” sacīja, ka izlūkdatu apmaiņa un ieroču iepirkumi ir vitāli svarīgi, un nosauca draudus par skumju dienu Kijivai un tās sabiedrotajiem. Īstenošanas gadījumā tiktu nekavējoties ietekmētas Ukrainas aizsardzības spējas.
ASV izlūkdati palīdz aizsargāties pret Krievijas ballistiskajām raķetēm: tie norāda raķešu palaišanas iekārtu atrašanās vietas, kā arī to, kur un kad gaidāmi triecieni. PURL apturēšana visvairāk skartu pārtvērējraķešu piegādes sistēmām “Patriot”, kuru Ukrainai jau tagad trūkst, jo Krievija paplašinājusi raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Cits Eiropas pārstāvis “CNN” teica, ka NATO nedēļas nogalē vēl nebija novērojusi izmaiņas PURL darbībā.
Iepriekšējais precedents un enerģētikas pamiers
- gada martā Trampa administrācija jau bija apturējusi izlūkdatu nodošanu pēc saspringtās Zelenska un Trampa tikšanās Baltā nama Ovālajā kabinetā. Datu apmaiņu atjaunoja pēc tam, kad Ukraina sarunās Saūda Arābijā piekrita ASV piedāvātajam pamieram.
Svētdien Tramps paziņoja par “enerģētikas pamieru” starp Krieviju un Ukrainu, apgalvojot, ka abas puses vienojušās. Kāda augsta Zelenska biroja amatpersona “Financial Times” sacīja, ka Kijiva tobrīd likvidēja Krievijas uzbrukuma sekas un neviens par pamieru nebija dzirdējis. Zelenskis izdevumam “Axios” atzina, ka paziņojums bijis negaidīts, taču Kijiva būtu gatava vienošanās, ja Maskava to ievērotu, un lūdza norādīt precīzu spēkā stāšanās datumu. Vakara uzrunā viņš teica, ka bruņotie spēki saņēmuši nepieciešamos rīkojumus, bet no Vašingtonas joprojām gaida konkrētu informāciju par sarunām ar Maskavu.
