ASV atbalsts Venecuēlas opozīcijas līderei Mačado vājinās
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija samazina atbalstu Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korialai Mačado, neļaujot viņai atgriezties valstī pēc zemestrīcēm un dodot priekšroku stabilizācijai, nevis demokrātiskai pārejai.
Opozīcijas politiķe Marija Koriala Mačado mēnešiem ilgi plānojusi atgriešanos Venecuēlā no ASV. Pēc jūnijā notikušajām dubultajām zemestrīcēm La Gvairas piekrastes reģionā viņa nāca klajā ar video vēstījumu, kurā apsūdzēja Delī Rodrigesas vadīto pagaidu valdību par katastrofu seku novēršanas kavēšanu. Šo apsūdzību atbalstīja arī zemestrīču upuri un dažas palīdzības organizācijas. Video ierakstīts Panamašpilī, no kurienes Mačado plānoja lidot uz Venecuēlu. Avoti vēsta, ka valdība draudējusi aviokompānijai ar nosēšanās aizliegumu, ja Mačado būs uz klāja, tomēr ne Copa Airlines, ne valdība to nav apstiprinājuši vai nolieguši.
Mačado savā videoklipā nepieminēja notikumu, ko jūlija sākumā atklāja laikraksts The Wall Street Journal. Publikācijā teikts, ka jūnijā Mačado mēģināja ar privātu lidmašīnu lidot no ASV uz Nīderlandei piederošo Kirasao salu un pēc tam ar laivu nokļūt Venecuēlā. Decembrī viņa šo pašu maršrutu bija izmantojusi slepenai došanai uz Oslo Nobela prēmijas ceremonijai. Laikraksts, atsaucoties uz augsta līmeņa avotiem, ziņoja, ka lidmašīna atradās virs Ziemeļkarolīnas štata, kad ASV valdība pavēlēja tai griezties atpakaļ. Valsts departaments šo lēmumu pamatoja ar bažām, ka politiskie strīdi varētu sarežģīt glābšanas darbus pēc zemestrīcēm.
Kādreizējā Trampa sabiedrotā Mačado bija nozīmīgākā Venecuēlas opozīcijas figūra ASV acīs. Tomēr plaisa starp viņu un Trampa administrāciju ir acīmredzama. Starptautiskās krīžu grupas eksperts Fils Gansons norāda, ka ASV valdība Mačado neuzskata par pārejas politikas veidotāju. Viņš uzskata, ka Mačado bija svarīga opozīcijas uzvarā 2024. gada vēlēšanās, bet viņa nav sarunu vedēja un pat savā pusē nespēj vienoties. 2024. gada vēlēšanās par uzvarētāju tika pasludināts pašreizējais prezidents Nikolass Maduro, taču rezultātus protestēja gan valstī, gan ārvalstīs. Starptautiskie novērotāji apgalvoja, ka uzvarējis opozīcijas kandidāts Edmundo Gonsaless; Mačado viņu aktīvi atbalstīja, jo viņai pašai bija liegts kandidēt.
- gada 3. janvārī ASV karavīri nolaupīja Maduro un nogādāja ASV; kopš tā laika Delī Rodrigesa ir Venecuēlas prezidenta pienākumu izpildītāja. Mačado prezidenta ambīcijas vienmēr bijušas skaidras, taču, jo ilgāk viņa uzturas ārzemēs, jo vairāk baidās, ka viņas popularitāte Venecuēlā saruks. Zemestrīču krīze viņai šķita piemērots brīdis atgriezties — pat uz attiecību pasliktināšanās risku ar ASV atbalstītājiem. Gansons piebilst, ka Tramps vairākkārt norādījis, ka demokratizācija ir sekundāra ASV interesēm, un dod priekšroku stabilizācijai, rekonstrukcijai un izlīgumam, nevis tūlītējām vēlēšanām. ASV plāns koncentrējas uz Venecuēlas dabas resursiem, investīcijām un Ķīnas ietekmes vājināšanu.
Politologs Benigno Alarkons Desu norāda, ka zemestrīces atklājušas ASV politiku plaisas — notikusi atkāpšanās no tradicionālās ārpolitikas, kas kopš aukstā kara bija vērsta uz sociālistisko valdību vājināšanu. Tagad Tramps, šķiet, cenšas saglabāt to, kas palicis no čavisma. ASV valdībā nav vienotas stratēģijas: daži Trampa loka cilvēki apsūdz Mačado oportūnismā, bet valsts sekretārs Marko Rubio, saskaņā ar The Wall Street Journal, saprot viņas vēlmi atgriezties. Rubio atbalsta demokratizāciju Latīņamerikā, iespējams, ar skatu uz 2028. gada prezidenta vēlēšanām, un nereti distancējas no Trampa lēmumiem. BBC korespondents Toms Beitmens skaidro, ka Rubio vainu parasti novelk uz Trampu. Gansons secina - Mačado atgriešanās šobrīd varētu destabilizēt valsti, tāpēc Trampa lēmums to neatļaut, lai kādi arī būtu viņa motīvi, varētu būt pareizs, jo uzmanība jāvelta glābšanas darbiem, nevis politikai.
